“... tātad noskaidrosim, ko tad īsti “poēma” nozīmē... Jā, lūk!” Pagarš jauneklis melni gariem, taisniem matiem paņēma rokās biezo, tumšzaļo “LPE” 8. sējumu un izšķirstījis atrada vajadzīgo piecburtu salikumu lapas augšējā stūrī – “POEMA”. “Khe-khe,” viņš iespaidīgi skaļi ieklepojās un sāka: “Tā... no grieķu... la-la-la... viens no.... aha... Jā, tātad, vienu vārdu sakot, tas ir cildinošs vēstījums par nozīmīgiem notikumiem tautas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Tā... kas vēl... Hmm...” viņš sataisīja pagalam izbrīnīto sejas izteiksmi. “Bet šeit nemaz nav pieminēti izcilie E. Virzas “Straumēni”!”
“Un ko gan tu vēlējies – padomju enciklopēdija kā nekā!” apmierināti smīnot, skolotāja paziņoja un piecēlās:
“Lai arī padomju enciklopēdijā tas neparādās, tomēr - jā, tas ir patiesi poetizēts attēlojums. …
