Lasot darbu, man likās, ka Pērs Gints ir ļoti pašpārliecināts un egocentriska persona. Manuprāt, viņš uz visu skatījās it kā no augšas. Arī viņa runas veids un uzvedība gāja viņam pa priekšu, neko labu nesolīdama.
Lasot šo darbu, Pērs Gints man likās diezgan patmīlīgs un nožēlojams, viņš bieži meloja, kas, manuprāt, ir nepieņemami, ja melo pats savai mātei. Un viņa to ļoti pārdzīvoja. Arī kad Pēra māte gulēja uz nāves gultas, viņš viņai solīja pienācīgi to apglabāt. Tajā momentā likās, ka Pērs varētu mainīties, kļūt par labāku cilvēku, bet tā nebija. Kad viņa māte nomira, Pērs viņu vienkārši atstāja un teica kaimiņienei, lai tā gādā par bērēm.
…
