Secinājumi
1. Osmoze ir šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, no vietas ar mazāku koncentrāciju uz vietu ar lielāku koncentrāciju.
2. Osmotiskais spiediens ir papildspiediens, ar kādu jāiedarbojas uz šķīdumu, lai apturētu osmozi.
3. Salīdzinot šūnas un ārpusšūnas osmotiskos spiedienus izšķir trīs veidu vides – izotonisku, hipertonisku, hipotonisku vidi.
4. Osmozei un osmotiskajam spiedienam ir svarīga nozīme dažādos bioloģiskajos procesos, kuri norisinās augu un dzīvnieku organismos.
5. Osmozes parādības sastopamas tādos procesos kā ūdens uzsūkšanās augu saknēs, gāzu maiņā kapilāros, osmotiskā spiediena regulācija izvadsistēmu procesos.
6. Zāļu šķīdumiem, kurus izmanto intravenozām injekcijām, jābūt izotoniskiem cilvēka asinīm, kuru osmotiskais spiediens ir 780 kPa jeb 7,7 atmosfēras. To panāk, zāļu preparātus šķīdinot t.s. fizioloģiskajā šķīdumā – 0,9% NaCl šķīdumā, kurš ir izotonisks asinīm.
…
