| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskais skaidrojums | 4 |
| Gala produkti un pievienotā vērtība | 4 | |
| 2. | Latvijas IKP | 6 |
| 3. | Iekšzemes kopprodukta dinamika | 11 |
| 4. | IKP izlietojums | 13 |
| 4.2. | Investīcijas | 14 |
| 4.3. | IKP dinamika pa nozarēm | 15 |
| 4.4. | IKP Latvijas reģionos | 17 |
| 5. | IKP prognozes | 19 |
| 6. | Secinājumi | 23 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 24 |
Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas IKP dinamiku pēdējos gados un apskatīt iespējamās IKP attīstības prognozes turpmākajiem gadiem. Darbā tiek apskatīts Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējos gados, tā dinamika, izlietojums, IKP atšķirības pa reģioniem, IKP pa nozarēm, prognozes tuvākajiem gadiem un ,protams, arī IKP teorētiskajā skatījumā.
1.Teorētiskais skaidrojums.
Gala produkti un pievienotā vērtība.
IKP parāda gala preču un pakalpojumu vērtību. Prasība ņemt vērā tikai gala preces un pakalpojums mums palīdz izsargāties no tā, lai vienu preci neieskaitītu divas reizes. Piemēram, mēs negribam iekļaut IKP pilnu mašīnas cenu un riepu vērtību, kuras bija nopircis ražotājs, lai tās uzstādītu mašīnām. Tādas preces tiek sauktas par starpproduktiem un netiek iekļautas IKP. Līdzīgs piemērs ir labība, no kuras ražo maizi. Tādā gadījumā tiek ieskaitīta tikai maizes vērtība.
Praksē, lai izvairītos no dubultas ieskaitīšanas tiek ņemta vērā pievienotā vērtība. Katra produkta ražošanas stadijā tiek iesaistīta pievienotās vērtības daļa. Piemēram, fermera izaudzētie kvieši tikai daļēji tiek ieskaitīti IKP. Vēlāk arī malējs rada pievienoto vērtību. Turpinot šo procesu mēs redzēsim, ka visu pievienoto vērtību summa pārstrādes procesā būs vienāda ar pārdodamās maizes cenu.
Atšķirības starp NKP un IKP
NKP (Gross Nacional Product - GNP ) ir noteiktas valsts pastāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražotās galapreces un pakalpojumi naudas izteiksmē kā pašu zemē, tā arī ārzemēs IKP tiek noteikts kā gala produktu vērtība, kas saražoti valsts iekšienē. Daļa no NKP tiek radīta aiz valsts robežas. Aprēķinot nacionālo kopproduktu, tajā tiek ieskaitītas tikai tās galapreces un pakalpojumi, kas ražoti, izmantojot, piemēram, Latvijas pastāvīgiem iedzīvotājiem piederošos resursus: zemi, kapitālu, darbu, uzņēmējspējas, kā savā valstī tā arī ārzemēs. Turpretī ārzemju firmās un uzņēmumos, kas izvietoti Latvijas teritorijā, saražoto gala produktu NKP neieskaita. Piemēram, ja Latvijas pilsonis strādātu Vācijā, tad viņa alga būtu Latvijas NKP sastāvā, bet nebūtu Latvijas IKP sastāvā, jo ienākumi gūti aiz robežas.…
Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību. Latvijā ir sasniegti vieni no augstākajiem izaugsmes tempiem Eiropas Savienībā. Straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums mazina mūsu valsts atpalicību no vecajām Eiropas Savienības. Iestāšanās ES dod Latvijai jaunas iespējas ekonomikas attīstībai. Iekļaujoties vienotajā ES tirgū, Latvija var izmantot tās priekšrocības, ko dod plašs un stabils tirgus, brīva preču un pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība.
