Izlasot Morisa Balsona grāmatu “Kā izprast klases uzvedību?”, es tajā saskatīju daudz labu domu:
1.Skolotājam klase ir jāvada, nevis jākontrolē. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kurā kontrolei un “spiedienam no augšas” nav vietas, un tādai pašai ir jābūt skolai. Skolotājam ir nevis jānosaka likumi un attiecīgi jāapbalvo skolēni, kas tos pilda un jāsoda tos, kas tos pārkāpj, bet gan jāiesaista klase noteikumu izstrādē un to pārkāpēji jāsoda atbilstoši klasē iepriekš pārrunātajam loģisko seku principam, taču nemoralizējot un neizpaužot negatīvu attieksmi, jo skolotāja attieksmi skolēns izjūt kā vērstu pret sevi.
2.Skolotājam ir jābūt atbildīgam par klasi kopumā un par tās darbu, nevis par katru atsevišķu skolēnu. Grāmatā bija aprakstīts piemērs, kad skolotāja redz, ka vienam skolēnam vajag veltīt vairāk laika, bet viņai tai pat laikā ir jāstrādā ar vēl 30 citiem skolēniem. Manuprāt, skolotājam stundas laikā ir jāstrādā ar klasi, bet tiem skolēniem, kas nespēj tikt līdzi pārējai klasei, ir jāiet pie skolotāja uz konsultācijām.…
