-
Skolēna individuālā attīstības dinamika sportā
NOBEIGUMS
Ar sportu saprot visu veidu fizisku aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās.
Bērnu un jauniešu sports Latvijā ietver sporta nodarbības izglītības iestādēs, t.sk. bērnudārzos, skolās un augstskolās, sportu kā mācību priekšmetu, kā arī sporta sacensības klašu, skolu, pašvaldību un augstskolu starpā, mācību un treniņu darbu ar bērniem un jauniešiem sporta izglītības iestādēs un sporta klubos, līdz viņi sasniedz Latvijas jauniešu/junioru izlases komandu kandidātu līmeni gan individuālajos, gan komandu sporta veidos.
Sporta nozarei ir nozīmīga vieta tautsaimniecība, tā nodrošina gan ievērojamu darba vietu skaitu, gan dod ieguldījumu valsts IKP pieaugumā. Sports pilda vairākas funkcijas – izglītojošo, veselību veicinošo, sociālo, kultūras, ekonomisko, politisko, atpūtas un izklaides funkciju, kas apliecina tā daudzšķautnaino dabu un tam ir būtiska nozīme gan indivīda, īpaši, jaunatnes dzīvē, jo tas veicina fiziski un garīgi veselas personības attīstību, gan sabiedrības un valsts dzīvē.
Sporta nozares attīstību ietekmē darbaspēka jeb cilvēkresursi (sportisti, personāls, speciālisti), materiālie resursi jeb kapitāls (sporta infrastruktūras objekti, pamatlīdzekļi, izejvielas, aprīkojums), informācijas resursi (lēmumu pieņemšanai nepieciešamie dati) un tehnoloģijas.
…
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku nodarbojas ar sportu, skatās sportu, lasa par sportu, apmeklē sporta pasākumus. Ar sportu nodarbojas ne tikai skolā un brīvajā laikā, daudziem cilvēkiem tā ir arī profesija. Īpaši svarīga loma ir bērnu un jauniešu agrīnai pievēršanai fiziskām aktivitātēm un sportam, jo tas nodrošina stipras, fiziski un garīgi veselas jaunās paaudzes attīstību. Sports rada priekšnosacījumus vispusīgai bērnu un jauniešu personības attīstībai, jo nodarbojoties ar sportu viņi attīsta dažādas prasmes, kas vēlāk ir noderīgas gan darbā, gan ģimenes dzīvē, gan attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem. Eiropas Sporta hartā ar sportu apzīmē visu veidu fizisku aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās. Sports pilda vairākas nozīmīgas funkcijas sabiedrībā: gan izglītības, gan veselības, gan sociālo, gan kultūras un rekreācijas un tam ir būtiska nozīme tautsaimniecībā.