Latvijas likumdošana par vides aizsardzības noteikumu pārkāpšanu ir attīstījusies tiktāl, ka šodien tā paredz visus juridiskās atbildības veidi – gan disciplināro, administratīvo un civiltiesisko, gan kriminālatbildību. Valsts varas un pārvaldes institūcijas savas kompetences robežās tiesību normās ietver īpašuma tiesību uz dabas objektiem ierobežojumus, tas ir, noteikumus, kas jāievēro dabas objektu izmantošanas procesā. Ja šādu noteikumu neievērošanas rezultātā dabai tiek nodarīts būtisks kaitējums vai tāds var tikt radīts nākotnē dabas aizsardzības noteikumu neievērošanas rezultātā, valsts, izvērtējot tiesībpārkāpumu kaitīgumu, vajadzības gadījumā šādu tiesībpārkāpumu ietver krimināltiesiskajā normā, vienlaikus nosakot arī soda piedraudējumu.
Krimināllikuma sevišķās daļas nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi” pantos un pantu daļās ir noteikta kriminālatbildība, ja tiek pārkāpti konkrēti dabas aizsardzības noteikumi, kas reglamentē dabas objektu lietošanas (izmantošanas) tiesību ierobežojumus. Tas nozīmē, ka visas darbības (atsevišķos gadījumos arī bezdarbība), kas atzītas par krimināli sodāmām, izpaužas kā dabas vides izmantošanas noteikumu pārkāpumi.…
