Rūnu raksti agrākos laikos bija izplatīti Skandināvijā, Islandē, Grenlandē, Anglijā, Ziemeļeiropā, Ziemeļos pie Melnās jūras, Vecajā Lādogā un Novgorodā( Krievijā). Vecākā rūna atrasta Norvēģijā (Evre- Stabju) ap 200.gadiem. Rūnu alfabēts mainījās laika gaitā. Izšķir vecās rūnas- futarks, un jaunās rūnas, jeb Dāņu rūnas. Vecais rūnu alfabēts sastāvēja no 24 rūnām, jaunais no 16 rūnām. Jaunais rūnu alfabēts pakāpeniski zaudēja nozīmi un ar redukcijas un modifikācijas sistēmu tas pārtapa par jauno rūnu alfabētu Skandināvijā apmēram 8. gadsimta beigās. Cits rūnu alfabēts bija funkcionāli vai ģeogrāfiski ierobežots, tā saucamās “nocirstās” rūnas, kas bija plaši izplatītas Zviedrijā un Norvēģijā vēlajos viduslaikos un savādāk saucās par zviedru – norvēģu rūnām; punktotām rūnām, kas bija ne agrāk kā 12 –13. gadsimtā; angļu – sakšu rūnas, kuras ietvēra sevī 33 alfabēta zīmes. …
