Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Islande', 1.
  • Referāts 'Islande', 2.
  • Referāts 'Islande', 3.
  • Referāts 'Islande', 4.
  • Referāts 'Islande', 5.
  • Referāts 'Islande', 6.
  • Referāts 'Islande', 7.
  • Referāts 'Islande', 8.
  • Referāts 'Islande', 9.
  • Referāts 'Islande', 10.
  • Referāts 'Islande', 11.
  • Referāts 'Islande', 12.
  • Referāts 'Islande', 13.
  • Referāts 'Islande', 14.
  • Referāts 'Islande', 15.
  • Referāts 'Islande', 16.
  • Referāts 'Islande', 17.
  • Referāts 'Islande', 18.
  • Referāts 'Islande', 19.
  • Referāts 'Islande', 20.
  • Referāts 'Islande', 21.
  • Referāts 'Islande', 22.
  • Referāts 'Islande', 23.
  • Referāts 'Islande', 24.
  • Referāts 'Islande', 25.
  • Referāts 'Islande', 26.
  • Referāts 'Islande', 27.
  • Referāts 'Islande', 28.
  • Referāts 'Islande', 29.
  • Referāts 'Islande', 30.
  • Referāts 'Islande', 31.
Darba fragmentsAizvērt

Islandes vēsture

Uzskata, ka Islandes pirmie iedzīvotāji ir bijuši īru mūki, kas bija apmetušies uz salas 8.gs. pēc Kristus. Taču viņi to atstāja, kad pagāni no Skandināvijas 870-930 pēc Kristus sāka sistemātiski pārcelties uz salu.
Apdzīvošanas vēstures galvenais avots ir Landnamabok, grāmata, kas stāsta par "zemes ņemšanu". Tā ir sarakstīta 12.gs. un tur ir sīki uzskaitīts, kas ieradās, ar ko kopā un kur tie apmetās uz dzīvi. Tā ir zināms, ka pirmais ieceļotājs bija Igolfurs Aurnarsons no Norvēģijas. Viņš apmetās ar savu ģimeni Reikjavikā, patreizējās galvaspilsētas rajonā. Pārcelšanās uz Islandi, kad cilvēki apmetās dzīvošanai piemērotās vietās, ilga apmēram 60 gadus.
930. gadā, kad uzskata, ka pārcelšanās bija beigusies, tika nodibināta tautas sapulce Altings, kas bija valsts augstākais pārvaldes orgāns un izdeva likumus. Tautas sapulce pulcējās vienreiz gadā Tingvellirā, "tautas sapulces laukumā". Likumi apkopotā veidā ir saglabājušies grāmatā "Gragas", kas ir visplašākais likuma kodekss, kas ģermāņu tautām tajos laikos bija. Uzskata, ka tautas vara Islandē beidzās 1262. gadā, kad Islande nonāca Norvēģijas pakļautībā. Valsts bija administratīvi sadalīta daļās, kuras pārvaldīja Godi. 1000. gadā pēc Altinga lēmuma pagāni miera ceļā pieņēma kristīgo ticību. Jau ilgu laiku pirms
1000. gada valstī bija kristīgie, un sludināšanas darbi tika veikti pēc norvēģu karaļa Olafura vīru pavēlēm. Pagāni tika nokristīti, taču slepeni tie drīkstēja pielūgt savus vecos dievus. Pirmais bīskapa krēsls tika nodibināts 1056. gadā dienvidu Islandē Skalhotā, otrais Ziemeļislandē Holarē 1106. gadā. Vēlāk abi izveidojās par nozīmīgiem izglītības centriem. 10. gs. beigās daudzi islandieši Ērika Sarkanā vadībā pārcēlās dzīvot uz Grenlandi un ap 1000. gadu jau 500 gadus pirms Kolumba kā pirmie eiropieši spēra savu kāju uz Amerikas kontinenta. Taču viņu nodoms iekarot Jauno Pasauli neizdevās. 1262.-1264. valdošās iekšējās nesaskaņas un karš noveda pie nonākšanas Norvēģijas pakļautībā. Kad Norvēģija un Dānija 1397. gadā nodibināja Kalmāra Ūniju, Islande nonāca Dānijas karaļa pakļautībā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants