Vērtējums:
Publicēts: 18.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Diskusijas par indoeiropiešu pirmdzimteni', 1.
  • Referāts 'Diskusijas par indoeiropiešu pirmdzimteni', 2.
  • Referāts 'Diskusijas par indoeiropiešu pirmdzimteni', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Jautājums, kur lokalizējama indoeiropiešu pirmdzimtene, t. i, vieta, kur izveidojās to kopvaloda un no kurienes tie izplatījās Eiropā, ir nodarbinājis daudzus pētniekus, taču aizvien palicis diskutējams. Gan valodnieki, gan arheologi šai sakarā izteikuši ne mazums hipotēžu.
Tieši valodnieki bija pirmie, kas sāka meklēt indoeiropiešu tautu pirmvalodu. Pēc iepazīšanās ar sanskritu 18. gs. Indijā pavērās jauni apvāršņi indoeiropiešu izcelsmes noskaidrošanai. Sākumā tika pamanīta grieķu, latīņu, persiešu un indiešu vārdu radniecība. Pēc kāda laika sāka salīdzināt krietni vairāk valodu, to vidū arī lietuviešu. (Interesanti, ka konstatēts – arī dažās indiāņu un indoeiropiešu valodās vērojamas visai ievērojamas lingvistiskās paralēles, piemēram, A. Senns konstatējis, ka ASV Viskonsinas un Nebraskas štatos dzīvojošo vinebago cilts valodā skaitļa vārdu darināšana no 11 līdz 19 ir tāda pati kā lietuviešu valodā. Arī K. Kallagana konstatējusi, ka Kalifornijas mivoku valodai ir raksturīgas indoeiropeiska tipa paradigmas.)1 Valodnieki ir vienisprātis, ka no visām dzīvajām indoeiropiešu valodām pirmvalodai vistuvākā ir lietuviešu valoda, tādēļ sanskrits un baltu valodas kļuva par diviem poliem, starp kuriem sāka meklēt indoeiropiešu pirmdzimteni.
19. gs. sākumā sākot padziļināti pētīt sanskrita valodu, radās uzskats, ka visas indoeiropiešu valodas cēlušās no tās, un par indoeiropiešu pirmdzimteni pieņēma Indiju. Tas bija saistīts ar baltu un Indijā ienākušo āriešu paražu līdzību, taču tā kā ārieši Indijā ienākuši no ZR, tad visdrīzāk baltiem un āriešiem ir bijusi kopēja izcelsme no kādas hipotētiskas pirmtautas.
19. gs 2. pusē balstoties uz valodu, mēģināja rekonstruēt indoeiropiešu tautu pirmvalodu. Pirmdzimtene tika meklēta vidējā klimatiskajā zonā , jo turienes valodās ir 4 gadalaiku nosaukumi, bet tropiskās vai subtropiskās floras un faunas nosaukumu nav. Vietai vajadzēja būt tālu no jūras vai okeāna, jo nav atrasts kopējs jūras nosaukums. Šīm prasībām aptuveni atbilda kontinentālā Eiropa un Centrālā Āzija, un par kontinentālo joslu valodnieki nestrīdas. Kopīgi koku un meža dzīvnieku nosaukumi tāpat atbilst šīm prasībām.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants