Lasot Kārļa Skalbes dzeju, man radās iespaids, ka kopējo Kārļa Skalbes dzejas pasauli veido trīs mazākas pasaulītes – jūtu, sapņu un priekšmetu. Katra no tām ir nozīmīga, un tikai visas kopā tās veido Kārļa Skalbes patieso dzejas pasauli. Mīlēdams dabu un dzīvi, viņš pasauli skatīja „kā bērns, kam pasaule vēl atdarās.” Šajā nevainīgām acīm skatītajā pasaulē ir daudz nepamanīta skaistuma, daudz lietu, kam cilvēki pagājuši garām. To visu K. Skalbe reālistiski vēlas atspoguļot savā dzejā.…
