| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Tautsaimniecības attīstības teorētiskie aspekti | 6 |
| 1.1. | Tautsaimniecības ekonomiskā būtība un klasifikācija | 6 |
| 1.2. | Tautsaimniecības sekundārais sektors - rūpniecība | 8 |
| 1.3. | Tautsaimniecības izaugsmes rādītāji | 11 |
| 2. | Rūpniecības analīze Latvijā laika posmā no 2004 – 2009. gadam | 13 |
| 2.1. | Galvenās nozares attīstības tendences un problēmas | 13 |
| 2.2. | Rūpniecības attīstības politika | 16 |
| 2.3. | Apstrādes rūpniecības loma Latvijas ekonomikā un tās nozaru analīze | 17 |
| 3. | Priekšlikumi konkurētspējīgai rūpniecības attīstībai | 33 |
| Secinājumi | 36 | |
| Izmantotās literatūras apskats | 38 |
Inovāciju pētījumi Latvijā secina, ka starp rūpniecību un zinātni/ pētniecību ir ļoti vāja sadarbība. Šo faktu var uzskatīt par vienu no lielākajiem inovāciju un jaunu produktu attīstības šķēršļiem Latvijā1. Tas arī spilgti ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Latvijas ekonomikas pašreizējās attīstības tendences norāda uz to, ka tās attīstība nav optimāla. Kaut arī Latvija ir viena no līderēm starp ES dalībvalstīm IKP pieauguma ziņā, tomēr pēc tāda rādītāja kā IKP uz 1 iedzīvotāju Latvija ieņem pēdējo vietu 25 ES valstu vidū. Šādas situācijas izskaidrojuma pamatā ir dažāds ekonomikas industrializācijas un produktivitātes līmenis. Problēmas cēloņi ir jau augstāk pieminētajā kritiski zemajā Latvijas saražoto preču pievienotās vērtības līmenī. Mūsu valstī IKP pieaugums notiek, galvenokārt pateicoties pakalpojumu nozarēm. Šādu aktivitāšu pievienotā vērtība ir salīdzinoši neliela. Savukārt rūpniecības pieaugumu nosaka galvenokārt pārtikas produkcijas ražošanas un kokapstrādes apjomu pieaugums, kur pievienotās vērtības bāze arī ir salīdzinoši neliela. Šādas rūpniecības attīstības tendences var apzīmēt kā tautsaimniecības deindustrializāciju, t.i., rūpniecības lomas samazināšanos tajā. Latvijā trūkst preču un pakalpojumu ar lielu pievienoto vērtību, tādu kā tehnoloģiskās iekārtas, informāciju tehnoloģijas, farmakoloģija, kompleksa tūrisma pakalpojumi u.c. Šāda secinājuma kontekstā ir skaidri redzams problēmu risinājumu virziens - inovatīvās darbības attīstība, kuras rezultāts ir preces un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Neizprotama ir mūsu valdības realizētā ekonomikas politika un secinājums ir tikai viens: Latvijas valdībai ir politiski jāizšķiras, kādu ekonomisko politiku tā tomēr veidos, un jādod skaidri un saprotami signāli, ko sagaidīt Latvijas investoriem. Ja valdība to nesaprot un neko nedara, tad vidējā laika periodā Latvijā var ievērojami samazināties eksportēto preču vērtību, bet palielināsies to masa, kas atstās nelabvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeni.
Tēmas aktualitāti pamato arī jautājuma pašreizējā izpētes pakāpe.
Studiju darba struktūra - darbs sastāv no 3 nodaļām:
Ievads
1.Tautsaimniecības attīstības teorētiskie aspekti
2.Rūpniecības analīze Latvijā laika posmā no 2004 – 2009. gadam
3.Priekšlikumi konkurētspējīgai rūpniecības attīstībai Latvijā…
Jebkuras valsts ekonomiskais pamats ir veiksmīgi attīstīta tautsaimniecība, kas balstīta uz brīva tirgus principiem. Rūpniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bez kuras izaugsmes nav iespējama Latvijas tautsaimniecības kompleksā attīstība. Latvijai kā mazai atvērtas ekonomikas valstij tautsaimniecības strauja izaugsme un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no spējas radīt un realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaules tirgū. Pēdējos divos gados Latvijas tautsaimniecības attīstībā raksturīga krasa lejupslīde, kas savukārt atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu valsts ekonomiku kopumā. Pirmkārt, tas negatīvi ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, jo imports krietni vien pārsniedz eksportu. Latvijas ekonomika un eksports pēdējos 15 gadus balstījās uz trim vaļiem: pirmais ir kokapstrāde un ar mežu saistītās nozares, otrais – tranzīta pakalpojumi un trešais – pārtikas rūpniecība. Visdramatiskāko kritumu pašlaik piedzīvo pēdējā gadu desmita ekonomikas lielākais velkonis – kokapstrāde. Tas galvenokārt tāpēc, ka Latvijā nav attīstīta ražošana, nav ko eksportēt uz citām valstīm. Tieši rūpniecības izaugsmes rādītāji par to liecina visskaudrāk. Rūpniecība ir pagrimusi, daudzas rūpnīcas un fabrikas ir slēgtas, kas bija aktīvas Padomju Savienības periodā, kas bija ne tikai rūpniecības uzplaukuma, bet arī ziedu laiks. Tolaik Latvijā darbojās ne tikai mašīnbūves fabrikas, bet arī dzelzceļa transporta rūpnīcas un pat slavenā velosipēdu rūpnīca. Otrkārt, tas izraisa IKP lejupslīdi. Latvijas Iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums par 19.3% 2009. gada trešajā ceturksnī bijis straujākais starp visām ES valstīm, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati . Visdrūmākais ir tas, ka nav redzamas nozares, kuras varētu kļūt par ekonomikas velkoni, lai novērstu tautsaimniecības lejupslīdi. Vienīgais, kas pašlaik ļauj noturēt ekonomiku no kraha, ir tranzīta pakalpojumi. 2008. gadā Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2007.gadu ir audzis, pieaug pasažieru plūsma no un uz Latviju gan ostās, gan lidostās.
