Rūdolfs Blaumanis ir viens no izcilākajiem prozaiķiem, viņu pilnā mērā var saukt par latviešu psiholoģiskās noveles pamatlicējiem. Visus R.Blaumaņa stāstu un noveļu varoņus daļēji vieno tiekšanās pēc laimes, pēc harmonijas, saskaņas ar sevi, ar saviem līdzcilvekiem, ar dabu, ar tautas kultūru.
Katrs no R.Balumaņa varoņiem ir individuāls, neatkārtojams varonis ar saviem uzskatiem, domām, vēlmēm, un katrs no viņiem tiecas pēc laimes.
Tā Bērtulis (stāstā “Bērtuļa priksts) redz to vieglā dzīvē un brandavība kausā, Mālnieks (novelē “Salna pavasarī”) – mierīgā dzīvē, kurā visu var nopirkt par naudu, pat “prātīgu saimnieci”; Slaucējs (st. “Spijēnos”) – mantas vairošanā un bagātībā, vecā Vešeriene (“Purva bridējs”) – laulībā ar pārtikušu un gādīgu vīru. Tomēr lasot visus šos un citus R.Blaumaņa prozas darbus, nākas secināt, ka ne visus manis minētos varoņus var nosaukt par laimīgiem, pat tieši pretēji. …
