Izrādes izgāšanās varētu pat izraisīt to, ka Latvijas valsts skatītāji dotos uz citiem teātru namiem citās valstīs, kuras izrādes jau ir sevi attaisnojušas un iemantojušas simpātiskas jūtas skatītāju vidū. Vai mans pašlepnums izturētu manis vadītās izrādes izgāšanos? Vai es spētu skatīties saviem skatītājiem acīs un turpināt kāpt uz skatuves, lai turpinātu vadīt sevi neattaisnojušo teatrālo neveiksmi, ja reiz ik katrs teātra zālē sēdošais skatītājs skatītos uz mani kā uz aktieri, kam neuzticētu pat sīkākā aizskatuves darba izpildi? Vai man pietiktu nekaunības?…
