17.-18.gadsimtā izveidojoties jaunai sabiedrībai, sportā nozuda antīkās pasaules, ietekme. Bija jāpaiet laikam līdz pat 19.gs. beigām, 20, gs. sākumam, kamēr sports kļuva ne tikai par vienu no svarīgākajiem līdzekļiem ne tikai jaunatnes audzināšanas un attīstības jomā, bet arī kā jaunatnes vienotības spēks.
Eiropas valstīs radās dažādas teorijas, atziņas un sistēmas sporta attīstībai.
Otrajā pusē XVIII g. angļu buržuāzijas augstākajās un vidējās kārtās, kas sliecās agrāk pie puritāniska pasaules uzskata, arī kļuva ar "šiku" sekot aristokrātijas paražām. Kopš šā brīža tie interesējās ne tikai ar skatu un komerciālas sporta malu, bet iedraudzējās un ar tiem ar viņa darbīgajām malām, kuras varēja ienest savējā aktīvā cēlas uzvedības un redzama stāvokļa atribūtu kvalitātē sabiedrībā. XIX g. sākumā karš pret Napoleonu, cīņa par kolonijām, angļu strādniecības un zemniecības cīņa pret priekšnesumiem vēl vairāk satuvināja abas klases - ne tikai politiskā dzīvē un armijā, bet arī skolās un klubos. Tas pats process izsauca nepieciešamību paaugošos vīriešu paaudžu fiziskas sagatavošanas tādā modernizācijā, kura sakrita ar skolu Anglijas sistēmas reformas virzienu, kā arī ar tieksmēm pie anglikāņu baznīcas sagrīļojušās autoritātes atjaunošanas.…
