Emocionālai inteliģencei nav vienas definīcijas, bet ar to tiek saprasts faktoru kopums – pārsvarā to skaidro kā cilvēka spējas vadīt savas un citu cilvēku emocijas. Tā būtībā ir māksla rast pozitīvu iznākumu attiecībās ar citiem cilvēkiem un ar sevi pašu. Cilvēku uzvedībā un savstarpējā saskarsmē ļoti liela loma ir jūtām un emocijām. Man dažkārt ir grūti tās vienu no otras atšķirt. Psihologi spriež, ka mācību procesā iegūtai – vienkārši inteliģencei, ir maz kopīga ar emocionālo inteliģenci. Ne velti saka, ka augstās skolās negājusi lauku sieviņa bieži vien ir daudz inteliģentāka, sirds skaidrāka un gudrāka par kādu, kas beidzis vairākas augstskolas un kam mājās ir daudz diplomu. Tātad mācību procesā iegūtā emocionālā inteliģence faktiski nedod prasmi tikt galā ar tām veiksmēm vai neveiksmēm, ko mums piedāvā dzīve.
Pētījumi rāda, ka daudzi personības aspekti, piemēram, emocionālie, ir iedzimti, tomēr dzīves laikā tos katram ir iespējams apgūt un mainīt. Tiek uzskatīts, un tas ir dzīvē apstiprinājies, ka ar gadiem emocionālā inteliģence parasti pieaug un uzlabojas, klāt nākot arī pieredzei. Tāpēc dažreiz emocionālo inteliģenci mēdz saukt arī par personības briedumu.…
