ES vides politika ir virzīta uz starptautiskas sadarbības veicināšanu vides jautājumu un problēmu risināšanai reģionālā un vispasaules līmenī. Lai sasniegtu, ka vide tiek iespējami maksimāli aizsargāta, nepietiek tikai ar nacionālā un Eiropas līmeņa iesaistīšanu, jo problēmas globālais raksturs kā priekšnoteikumu paredz arī starptautisku sadarbību. Vides problēmas “nepazīst” valstu robežas. Savukārt starptautiskas sadarbības priekšnoteikums ir valstu gatavība kooperēties. Tādējādi, piemēram, ASV nepietiekama gatavība uz sadarbību vides aizsardzības jautājumos ir reāla problēma klimata aizsardzības politikai. Tomēr tas, ka citas valstis nav gatavas starptautiskai kooperācijai, nevar kalpot par ieganstu nacionālai bezdarbībai.
Eiropas savienības vides politika ir globālās jeb Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) vides aizsardzības politikas, sastāvdaļa. ANO un ES vides politika ir savstarpēji integrētas, jo ES valstis ir ANO globālās vides politikas un ANO Eiropas Ekonomiskā Komisijas vides politikas galvenais virzītājspēks, zinātniskais un tehniskais potenciāls un finansētājs. ANO Eiropas Ekonomiskā Komisija (EEK) tika izveidota 1948.g., kura savukārt izveidoja dažādas darba grupas tādu vides jautājumu kā gaisa aizsardzība, virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzība, ķīmisko vielu un bīstamo rūpniecības uzņēmumu kontrole, transporta drošība un degvielas kvalitāte un citu jautājumu risināšanai., jo valstis vienatnē nebija spējīgas cīnīties ar šīm problēmām. …
