Ar pilsonisko līdzdalību saprot, cilvēku iesaistīšanos politikā un to kā cilvēki cenšas ietekmēt tos, kas valda, vai to kā valda. Mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka mēs latvieši ļoti pasīvi piedalāmies politikā, rakstot šo darbu, centīšos, uzzināt kā tad ir patiesībā, vai mēs tiešām esam tik neaktīvi, kā visi saka.
Ir divu veidu līdzdalība – tiešā un netiešā. Tieši iedzīvotāji politikā var iesaistīties piedaloties vēlēšanās, referendumos. Piemēram, mūsu aktivitāte vēlēšanās- 1.Saeimas vēlēšanas (1922.gads) piedalījās - 82,2% vēlētāju, 2.Saeimas vēlēšanas (1925.gads) - 74,9%, 3.Saeimas vēlēšanas (1928.gads) - 79,3%, 4.Saeimas vēlēšanas (1931.gads) - 80,0%, 5.Saeimas vēlēšanas (1993.gads) - 89,9%, 6.Saeimas vēlēšanas (1995.gads) - 71,9%, 7.Saeimas vēlēšanas (1998.gads) - 71,9%, 8.Saeimas vēlēšanas (2002.gads) - 71,36% un 9. Saeimas vēlēšanas (2006.gads) - 62,28%. 2004.gada 12.jūnijā notikušajās pirmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas piedalījās 577879 jeb 41,34% vēlētāju. Pašvaldību vēlēšanās 1994.gadā piedalījās - 58,5% vēlētāju, 1997. gadā - 56,84 %, 2001. gadā - 61.98%, 2005. gadā - 52.85%. Pēc šiem datiem varam secināt, ka vēlēšanu aktivitāte ir kritusies un tas ir noticis aptuveni pēdējo piecu gadu laikā, jo pirms tam vēlēšanu aktivitāte pat ir cēlusies.
…
