-
Parkinsonisms
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Slimības vēsture un apraksts | 3 |
| 2. | Simptomi | 4 |
| 2.1. | Tremors | 4 |
| 2.2. | Stīvums | 4 |
| 2.3. | Akinesia (lēna kustība) | 5 |
| 2.4. | Citi simptomi | 5 |
| 3. | Slimības progresija | 6 |
| 4. | Slimības iemesli | 7 |
| 5. | Ārstēšana | 8 |
| 5.1. | Medikamentoza ārstēšana | 8 |
Agrīnie simptomi bieži ir neskaidri un ietver vieglu nav līdzsvara palēnināšanās, nelielas personības izmaiņām un izsmalcinātu vizuāli simptomi, piemēram, neskaidra redze vai redzes dubultošanās. Ar slimības progresēšanu, kājām kļūst lēns un apzinātu ar plaša mēroga pasākumus un pakāpenisku zaudējumu bilanci. Sejas izteiksme ir fikseta.
Atmiņas zudums un citas problēmas, ar koncentrācijas bieži. Trīce ir reta parādība. Kopējas personības izmaiņas ir apātija, depresija un uzbudināmība.
Sūdzībām, kas bieži saistīts ar problēmām, kas pārvietojas acis uz augšu vai leju arī nespēju lasīt, rakstīt, pareizi ēst. Ejot pa kāpnēm var būt ļoti grūti. Kā slimība progresē, kas kļūst biežāki, bieži vien bez brīdinājuma. Rīšanas bieži kļūst par galveno problēmu, liekot pacientam ir risks nosmakšanas un attīstīt pneimonija.
Parkinsona slimība ir sporādiska traucējumi, ar iespējamo ģenētiskā predispozīcija ir ~ 16% ģimeņu. Vidējais vecums no simptomu parādīšanās ir 63 gadi. Vecuma iestāšanās klāsts ir diezgan plašs, ar "jauna sākuma" parkinsona sastopamas ne reti. 8% pacientu ir sākuma simptomi pirms 40 gadiem. …
Parkinsonisms – (latīņu val.: parkinsonismus) – muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu. Parkinsonisms ir pazīmju komplekss, kas līdzīgs Parkinsona slimībai jeb trīcošajai paralīzei, kuru pirmais 1817. gadā aprakstījis angļu ārsts Parkinsons un kura parasti rodas cilvēkiem pusmūžā un noris hroniski sakarā ar distrofisku procesu galvas smadzenēs. Parkinsonisms saistīts ar zemgarozas kodolu, smadzeņu stumbra un pusložu garozas bojājumiem. Cēlonis visbiežāk ir aterosklerozes un hipertoniskās slimības radīti asinsrites traucējumi smadzenēs, encefalīts, akūta un hroniskas saindēšanās, galvas trauma. Parkinsonisms var būt vienpusējs vai abpusējs. Rodas muskuļu stīvums, to tonuss paaugstinās. Slimniekam mainās stāja, jo locekļi un ķermenis ir saliekts. Raksturīgs ir sastingums, gausums, kustību un mīmikas ierobežojums, lēna, monotona runa. Slimnieks iet sīkiem, šļūcošiem soļiem, turot stīvi rokas, tās nevicinot. Bieži var būt ritmiska locekļu un galvas trīce, kas pastiprinās mierā un mazinās, ja izdara kustības.
