-
Sķēpa mešanā nepieciešamo fizisko īpašību attīstīšanas iespējas sporta stundās
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Annotation | 3 | |
Ievads | 4 | |
1. | Sporta stundas satura un uzbūves principi jauniešu vecumposmā | 6 |
2. | Jauniešu vecumposma pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums | 10 |
3. | Jauniešu vecumposmu fizioloģiski anatomiskais raksturojums | 15 |
4. | Šķēpa mešanai nepieciešamo fizisko īpašību raksturojums, to attīstīšana | 21 |
4.1. | Spēks un ātrspēks, attīstīšanas vingrinājumi | 21 |
4.2. | Ātrums un attīstīšanas vingrinājumi | 22 |
4.3. | Lokanība un attīstīšanas vingrinājumi | 26 |
4.4. | Veiklība un attīstīšanas vingrinājumi | 28 |
4.5. | Biomotoro spēju attīstīšanas plāns 12. klasei | 29 |
5. | Pētījuma praktiskā daļa | 30 |
5.1. | Pedagoģiskā eksperimenta organizācija un norise | 30 |
5.2. | Fizisko īpašību attīstības dinamikas noteikšana | 30 |
5.3. | Kontrolvingrinājumi | 50 |
SECINĀJUMI | 54 | |
Literatūras saraksts | 57 | |
Pielikums N.2 | 67 | |
Pielikums N.3 | 79 |
Sporta stundu saturu nosaka standarta prasības sporta stundās. Izglītības Valsts standartus un programmas izstrādā LR Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) vai citas iestādes pēc IZM pasūtījuma. Vidējās izglītības standarts ir reglamentējošs dokuments, kas nosaka priekšmeta mācīšanas mērķus un uzdevumus, saturu, sasniedzamo gala rezultātu – zināšanas, prasmes un iemaņas [12].
Līdz 1992. gadam skolas mācību programmās prasības skolēnu sagatavotībai bija noteiktas vispārīgā veidā. Tas daudzos audzēkņos (arī skolotājos) radīja pārslodzi, savukārt citiem jauniešiem nenodrošināja pat elementāru zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi [36]. No 1993./94. mācību gadam ieviesta vidējās izglītības standartu fiziskajā audzināšanā, bet tā prasības pilnībā stājās spēkā 1995./96. mācību gadā [12]. Sākot ar 1995./96. mācību gadu teorētiskās zināšanas skolēni kārto IZM noteiktajos termiņos pēc IZM izstrādātajiem jautājumiem un vērtēšanas sistēmas.
Katram skolotājam ir tiesības un pienākums organizēt mācību procesu patstāvīgi, t.i., strādāt pēc paša veidotām mācību programmām, pēc saviem ieskatiem izvēloties standartā paredzētā satura apguves secību un apguvei nepieciešamo laiku [12]. Tai pašā laikā skolotājs nedrīkst mācīt mazāk par standarta paredzēto. Savukārt skolēns no piedāvātās izglītības paņem tik, cik spēj, jo katram skolēnam tiek dota iespēja attīstīties sev atbilstošā tempā, saglabājot tikai sev raksturīgo.…
Diplomdarbs veltīts šķēpa mešanai nepieciešamo fizisko īpašību attīstības veicināšanai vidusskolas mācību procesā. Jauniešu vecumposmā strauji pilnveidojas kustību analizatora attīstība un jaunieši veiksmīgi apgūst kustības, kuru izpildīšanai nepieciešama precizitāte, atsevišķu muskuļu grupu saskaņota darbība, ātrums, lokanība un spēka piepūle. Mešanas prasmju un iemaņu apguve rit paralēli ar spēka un ātrspēka īpašību attīstību. Izmantojot dažādas mācību metodes - rotaļas, stafetes un šķēršļu joslas, ar kuru palīdzību kompleksi var attīstīt fiziskās īpašības, kas veicina mešanas tehnikas attīstību un nostiprinās dzīvei nepieciešamas kustību prasmes un iemaņas