Manuprāt, vērtēšanas problemātiskumu iespējams var mazināt, veidojot mākslas pasniedzēju darba grupas, kas izstrādā mākslas darbu vērtēšanas elastīgus kritērijus vai arī ņem dalību jau esošās līdzīga rakstura darba grupās lokālā, valstiskā un starptautiskā līmenī.
Vai standarti mūs apgādās ar skaidrām un precīzām instrukcijām mākslas pedagoģijai? Šeit atbildei ir jābūt „Nē”! Standartiem jānorāda vispārējās vadlīnijas, kurās kaut kas var tikt radīts. Standartus jāveido pieredzējušiem mākslas izglītības ekspertiem un jāvelta nepārtraukts darbs šo standartu revīzijai un pārskatiem jaunu ideju un pieredžu gaismā. Mākslas izglītības standartu dokumentam ir jābūt „dinamiskam” un „dzīvam” dokumentam”.
Mākslas priekšmetu apguves process, manuprāt, nedrīkstētu būt orientēts tikai uz „produktu”. Modernā mācību stundā var tikt radīti arī neizstādāmi darbi, kā arī īstermiņa darbi, jo galvenais uzdevums ir panākt izmaiņas galvā, jo mērķis ir jābūt harmoniski attīstīta kulturāla personību ar augstu iekšējās kultūras līmeni- attīstīts intelekts un emocionālā garīgā pasaule ar motivācija radīt un vairot skaisto ap sevi.
Sabiedrībai noderīgs ir radošs un ieinteresēts kultūrvides veidotājs, personība, kas spēj orientēties masu kultūra negatīvajās tendencēs un spēj izprast tikumiskos priekšstatus un vērtības.
…
