Atmiņa netīšā atmiņa neprasa gribas piepūli, iegaumēšana notiek darbības procesā atmiņa attīstās no netīšās uz tīšo iegaumēšanu, saglabāšanu un tīšo reproducēšanu tīšā ātmiņa arvien lielāka nozīme ir loģikai un gribai. Iegaumējot meklē kopsakarības
Domāšana uzskatāma konkrētajeb uzskatāmi darbīgā domāšana dominē - bērns uztver, iegaumē un izprot labāk to informāciju, kuru viņš iegūst caur sajūtām. Redz, dzird, pagaršo, aptausta pāreja no atdarināšanas uz loģisko spriedspēju.Spēja domāšanas procesā atgriezties atpakaļ pie iepriekš izdomātā un paradzēt turpmāko darbību dominē konkrēti uzsktāmā un tēlainā domāšana, bet veidojas abstrakti loģiskā domāšana loģiskā domāšana visciešāk saistīta ar atmiņu
Vadošā darbība attīstās spējas koordinēt kustības vienlaikus ar kādu ķermeņu daļu priekšmetiski manipulatīvā darbība lomu un sižetu rotaļu spēlēšanasāk sevi identifiēt un mācības, sapņi, ideāli u.c. saskarsme un izpēte.
…
