Dzelzs saimes metālus veido dzelzs, kobalts un niķelis. Visi trīs dzelzs saimes metāli ir VIII B grupas elementi.
Meteorītos ir ~90% dzelzs, 85% niķelis, 0.5% kobalts un ~1% kalcija, vara, fosfora, sēra un oglekļa.
Dzelzs bija pazīstama jau sirmā senatnē. Ēģiptē ir atrasti priekšmeti, kas izgatavoti no meteorītu dzelzs 4. gadu tūkstotī p. m. ē. Dzelzs mūsdienās ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95% no metalurģijas produkcijas.
Kobalta savienojumus jau 3. gadu tūkstotī p. m. ē. mācēja ievadīt stikla sastāvā un tā iegūt krāsainu stiklu. Plašāk kobaltu sāka izmantot pēc tam, kad 1921. gadā atklāja, ka kobalta un hroma piedevas padara metālu sakausējumus ļoti cietus.
Ķīnā vara, niķeļa un cinka sakausējumu ieguva jau 2000 gadu p. m. ē. Grieķijā aptuveni 200 gadu p. m. ē. izgatavoja monētas no vara un niķeļa sakausējuma. Galvenās niķelēšanas iespējas atklāja angļu fiziķis un ķīmiķis M. Faradejs 1843. gadā. Pēc tam niķeli sāka aizvien vairāk lietot arī ļoti cieta un izturīga tērauda iegūšanai.…
