-
Āfrikas Subsahāras reģions: kolonizācijas beigas, panāfrikānisms, Āfrikas Savienība
Savienības karogā zaļā krāsa simbolizē Āfrikas cerību un tiekšanos pēc vienotības, zelts – Āfrikas gaišo nākotni un labklājību, Baltā – Āfrikas tīrību un vēlēšanos iemantot neviltotus draugus visur pasaulē. Šai organizācijai mērķis ir Āfrikas valstu suverenitātes un teritoriālās integrācijas nodrošināšana. ĀS lielu uzsvaru liek uz ekonomikas attīstību. Savienības struktūrā ir sadarbība ar Āfrikas Centrālo Banku, Āfrikas Valūtas fondu un Āfrikas Investīcijas Banku. Ir izstrādāti plāni ekonomiskai sadarbībai starp valstīm reģionālā līmenī. Pēdējos gados, pateicoties arī AS nopelnam, ir izveidojusies spēcīga sadarbība ar Ķīnu ekonomikā, un Ķīna ir 2. lielākā apmaiņas partnere aiz ASV.
Joprojām AS ietvaros tiek diskutēts par Āfrikas Savienoto Valstu izveides iespējamību. Muammars al-Kadāfī.(Lībija) atbalsta šo ideju, un par to sāka runāt jau 2000.g. samitā Togo. Vairums dalībvalstu par labu federācijai runāja arī Āfrikas Dienās 2006.g. Tomēr pats pirmais par to runāja jau Marcus Garveus darbā „Hail, United States of Africa” 1924.g. Gandrīz gs. garumā vēl nav atrasta galīgā atbildē uz jautājumu būt vai nebūt Āfrikas Savienotajām Valstīm. Skaidrs, ja tā būtu, tad tā būtu 3. lielākā valsts iedz. Ziņā aiz Ķīnas un Indijas, 1. pēc platības. BBC ziņoja, ka 2009.g. febr. Kadafī aicināja strādāt pie federācijas izveides, un jau piedāvājis vienotus Āfrikas militāros spēkus, vienotu valūtu un vienas pases visiem afrikāņiem, lai varētu brīvi pārvietoties pa kontinentu. Kamēr idejas par federāciju palikušas agrajā plānošanas stadijā, ambiciozie mērķi ir palikuši. Tie, kuri atbalsta šo ideju uzskata, ka apvienota integrācija jāizveido līdz 2025.g. DĀR, Kenija un Nigērija ir parādījušas mazāku interesi par šo ideju.
Tomēr, lai šādu federāciju izveidotu, ir ļoti daudz jāstrādā. Viens no lielākajiem šķēršļiem ir bruņotie konflikti Āfrikā, kuri pēdējo 15 gadu laikā vien ir izmaksājuši 300 miljardus ASV dolāru. Un šādas sadursmes ir grūti ierobežot, kaut vai piemērs, kad tika apšaudīts Togo futbola izlases autobuss Angolā. Bet, AS turpina vēl pilnveidoties, un arī tās struktūrvienības attīstās, un viss Savienības darbības plāns ietverts moto – miers, drošība, stabilitāte.
…
Tuvojoties 2.Pasaules kara beigām, 1945.g. sākumā tikai 4 valstis Āfrikā bija neatkarīgas: Ēģipte, Libērija, Etiopija un Dienvidāfrikas Savienība. Pārējā Āfrikas teritorija bija sadalīta starp Eiropas lielvarām – īpaši Franciju, Angliju, Beļģiju un Portugāli. Kolonijas bija arī Spānijai un Itālijai. Likumsakarīgi tieši laika posmā no 1944.-1945.g. daudzās kolonijās veidojās nacionālas partijas un organizācijas, aktivizējās arodbiedrībām līdzīgas institūcijas, dažādas organizācijas, vienlaikus daudzās valstīs sāka iezīmēties tribālisma pazīmes, atšķirīgās reliģiskās grupas un etniskās kopienas.