Apzinot ilgstošāku motivācijas teorijas periodu, mainās arī motivācijas faktori, līdz 20. gadsimta četrdesmitajos gados nonāk pie cilvēcisko attiecību teorijas, kas vēlāk pārtop par motivācijas psiholoģisko teoriju, kuras attīstība vērojama vēl tagad4.
A. Maslovs ir uzskatāms par vienu no motivāciju teorijas pamatlicējiem3.
Motivācija ir darbinieka ieinteresētība veikt noteiktu darbību. Motivācijai vienmēr seko rīcība5. Motivēšana sākas ar darbinieku vajadzību apzināšanu, to intensitāti. Motivēšana vienmēr ir dinamisks process. Plaši jāizmanto sociālās, ekonomiskās, psiholoģiskās un tiesiskās metodes, līdzekļi, lai visnotaļ sekmētu darbinieku individuālo un iestādes mērķu sasniegšanu.
