ID221043

Autors: Anita Arikāne (13)

Vērtējums:

Publicēts: 23.09.2004.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Akadēmiskais

Literatūras saraksts: 110 vienības

Atsauces: Nav

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	4
	Tēma, priekšmets, objekts, mērķis, uzdevumi, hipotēze	37
1.	Institūcijas ietvars. Kopiena. Mezo līmenis. Pētījuma bāze	38
1.1.	Mācību iestāde	38
1.2.	Skolas darbības mērķis	39
1.3.	Pašreizējie uzdevumi	39
1.4.	Mācību programmas mērķis	40
1.5.	Pamatizglītības īstenošanas galvenie uzdevumi skolā	40
1.6.	Vadības struktūra	41
1.7.	Vadības uzdevumi	41
1.8.	Darba plānošana	42
1.9.	Mācību programmas	42
1.10.	Rehabilitācijas programma	42
1.11.	Skolotāju izglītības līmenis	42
1.12.	Telpas un vide	43
1.13.	Finansiālie avoti	43
1.14.	Institūcijas vēsture	43
2.	Vieta sabiedrības struktūrā. Makro un mezo līmenis. Teorētiskā daļa	44
2.1.	Valsts un sabiedriskā vara Latvijā	44
2.2.	Likumi	45
2.3.	Bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrācija vispārizglītojošās skolās stratēģija	46
2.4.	Institūciju funkcijas	47
3.	Izglītība, pedagoģija, audzināšana, motivācija mācīties un alternatīvās skolas	49
3.1.	Pedagoģijas filozofija	49
3.1.1.	IZGLĪTĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS	50
3.1.2.	PEDAGOĢIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS	52
3.1.3.	AUDZINĀŠANAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS	55
3.1.4.	Pedagoģijas filozofijas attīstība	55
3.1.4.	PEDAGOĢIJAS FILOZOFIJAS NOVIRZIENI UN TO ATTĪSTĪBAS CEĻI	58
3.2.	Efektīva skola	62
3.2.1.	Skolas vadības sistēma	62
3.2.2.	Skolas pamatuzdevums	63
3.2.3.	Skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības	64
3.2.4.	Labs skolotājs	65
3.2.5.	Mācību metožu efektivitāte	66
3.3.	“Līderisma akadēmija”	68
3.4.	Motivācija mācīties	73
3.4.1.	Ievērojamu pedagogu atziņas par mācību motivācijas būtību mācību procesā	73
3.4.2.	Motīvs kā vajadzības izpausmes forma	76
3.4.3.	Griba kā mācību motīvs	77
3.4.4.	Attieksmes veidošanās mācību procesā kā motivējošs apstāklis	78
3.4.5.	Interese kā mācību motīvs	80
3.4.5.	Izziņas un sociālie motīvi	82
3.4.6.	Skolēnu mācību iekšējā un ārējā motivācija	84
3.5.	Skolas un ģimenes sadarbība	89
3.6.	Alternatīvās pedagoģijas teorijas 20.gadsimtā un metodoloģiskais salīdzinājums	90
3.6.1.	Kas ir alternatīvā skola?	90
3.6.2.	Alternatīvo izglītības teoriju metodoloģiskie pamati un konteksts	90
3.6.3.	Frīdriha Frēbela alternatīvā teorija	91
3.6.4.	Marija Montessori (1870 – 1952)	92
3.6.5.	Rūdolfs Šteiners (1861-1925)	95
3.6.6.	Selestins Frenē (1896 – 1966)	97
3.7.	Alternatīvās izglītības iespējas Latvijas kultūras un izglītības kontekstā	99
3.7.	Ļoti interesantie materiāli pedagoģijā portālā “Atlants”	102
3.8.	Sadarbības pedagoģija	103
3.8.1.	Attieksme pret skolēniem	103
3.8.2.	Brīvprātīgās mācības	103
3.8.3.	Idejas skolēnu spēju attīstībai	103
3.9.	Mihaila Petroviča Ščetiņina autobiogrāfija un skolas filozofija	107
4.	Anketēšanas rezultāti	112
4.1.	Skolēnu aptaujas rezultāti(102)Skolēnu ieteiktie problēmu risinājumi	120
4.2.	Skolotāju aptaujas rezultāti(125) Skolotāju ieteiktie problēmu risinājumi	126
5.	Ieteikumi un ierosinājumi	128
5.1.	Vaļasprieki	128
5.2.	Motivācija mācīties	131
5.3.	Manis papildinātie problēmu risinājumu varianti	135
6.	Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs	141
6.1.	Sociālais darbs un sociāli pedagoģiskais darbs dažādās institūcijās	141
6.2.	Sociālās pedagoģijas darba principi	141
6.3.	Sociālā pedagoga pamatpienākumi	142
6.4.	Sociālā pedagoga funkcijas	144
6.5.	Sociālā pedagoga lomas Pašpietiekamības modeļa Skolā. Problēmsituācijas risinājuma varianti	145
	Noslēgums	150
	Hipotēzes pierādījumi. Pētījuma kritēriji. Pētījuma metodes	151
	Pateicības	152
	Anotācija, anotation	153
	Literatūras avoti	154
	Pielikums	159
	Skolas nolikums	159
	Skolēnu aptaujas anketa	163
	Skolotāju aptaujas anketa	165
	Sociālā pedagoga profesijas standarts	166

Darba fragmentsAizvērt

Ievads

“Mēs nesam problēmu avoti: mēs esam līdzekļi, kuri nepieciešami, lai tās atrisinātu.
Mēs neesam izdevumi : mēs esam investīcijas.
Mēs esam ne tikai jauni cilvēki : mēs esam šīs pasaules cilvēki un pilsoņi.
Jūs dēvējat mūs par nākotni, bet mēs esam arī tagadne.”
Odrijs Čeninats, bērnu delegāts ANO Speciālajā Sesijā par Bērniem.
Kādēļ fokusēties uz bērniem?
• Investēšana bērnos ir investēšana nākotnē.
• Izmaiņas sabiedrībā – uz labāku vai sliktāku pusi– tieši ietekmēs bērnus.
• Sabiedrībai dārgi izmaksā bērnu pamešana novārtā.
Pasaule piemērota bērniem
ANO Speciālā Sesijā par Bērniem nosprauda konkrētus mērķus, lai nodrošinātu pasaules bērnu labklājību. Visas nācijas ir parakstījušas specifiskus mērķus, lai uzlabotu stāvokli veselībā, izglītībā, analfabētismā, nabadzībā, drošībā un vienlīdzībā. Samita dokuments deklarē: ”Mēs to darām, ne tikai tagadējai paaudze, bet visām paaudzēm, kuras vēl nāks. Nevar būt cēlāka nodoma kā dot katram bērnam labāku nākotni”.
Vairāk informācijas : www.unicef.org/specialsession/www.gmfc.org
Pārskats
Saki “Jā” bērniem
CE/AE/NVO/Baltijas valstīs 26 miljoni cilvēku ir apņēmušies atbalstīt kampaņu “Saki “Jā” bērniem”, dodot ieguldījumu vairāk nekā ceturtdaļai no atbalstītājiem visā pasaulē. Pasaules kampaņa mudina cilvēkus balsot par 10 bērnu prioritātēm. Mūsu reģionā “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” ir ieguvusi lielu balsu sakaitu. RTB ir koncentrējies uz kampaņu “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” kā tās centrālo reģionālās sabiedrības apzināšanas kampaņu 2003.-2004. gadam.
2000.gadā pasaules līderi pieņēma Tūkstošgades attīstības mērķus, lai pieņemtu izaicinājumu cilvēku attīstībai, ieskaitot nabadzību, slimības un dzimuma diskriminācijai. 2001.gadā sabiedriskās organizācijas sapulcējās Bukarestā, Rumānijā, lai pieņemtu “Reģions piemērots bērniem” – reģiona vīziju, kurā neviens bērns nav pamests. 2002. gada maijā ANO Vispārējās asamblejas Speciālajā Sesijā bērniem apņēmās izveidot “Pasauli piemērotu bērniem”. Kampaņa “Nepametīsim nevienu bērnu novārtā” atbalsta šo vīziju – paaugstināt sabiedrību, kurā dažādība ir respektēta, kurā katra bērna tiesības ir apstiprinātas, kurā neviens bērns nav izstumts.
Izstumšana
Katrs bērns zina, kā ir kad to kāds pamet. Tas sāp. Daudziem bērniem izstumšana ir dzīves sastāvdaļa. Viņi saskaras ar aizspriedumiem viņu etniskās izcelšanās, dzimuma vai sociālā slāņa dēļ, slimības vai tāpēc, ka viņi dzīvo institūcijās. Viņiem nav iespējams atklāt savu potenciālu. Vai mēs varam viņiem palīdzēt? Jā.
Bērnu tiesības
Katras reģiona valsts ir ratificējusi 1989. gada ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Konvencija par bērnu tiesībām atzīst, ka katrs bērns ir piedzimis brīvs, ar tiesībām, kuras ir katram cilvēkam – pilsoņu, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Izstumšana no sabiedrības – jebkurā gadījumā – ir bērnu tiesību noliegums.
Bērni
Bērni ir dabiskais barometrs. Viņi mums pasaka kā mēs dzīvojam kā ģimene, sabiedrība un nācija. Viena no visizteiktākajām pēdējās desmitgades izmaiņām ir bērnu skaita samazināšanās. 1989.gadā reģionā bija vairāk nekā 120 miljoni bērnu jaukāki par 17.gadiem. 2001.gadā šis skaitlis ir samazinājies līdz 105 miljoniem bērnu. Kaut arī bērnu skaits samazinās, arvien vairāk šie bērni saskaras ar izstumšanu un diskrimināciju.
• Nabadzība. 90 – to gadu beigās apmēram 18 miljoni reģiona bērnu dzīvoja nabadzībā, mājsaimniecībā uz katru personu izdzīvošanai dienā bija mazāk nekā 2.15 USD.
• Konflikti. Kopš 1989.gada viena trešdaļa reģiona iedzīvotāju ir cietuši no konfliktiem. 2002.gadā 2,2 miljoni cilvēki tika iekšēji pārvietoti un gandrīz 1 miljons cilvēku bija bēgļi.
• Invaliditāte. Daudzās reģiona valstīs institūcijās esošo bērnu - invalīdu skaits ir pieaudzis.
• Ievietošana ārstnieciskajās iestādēs. Gandrīz 1 miljons reģiona bērnu dzīvo patstāvīgās institūcijās.
• HIV/AIDS kauna traips. 2001.gada beigās reģionā bija 1 miljons cilvēku, kas slimo ar HIV/AIDS. HIV/AIDS ir visātrākais infekciju pieaugšanas ātrums pasaulē.
Ko mēs varam darīt?
• Atklāt sociālo izstumšanu un tās ietekmi uz bērniem.
• Veicināt sabiedrības diskusijas.
• Veicināt nediskriminējošu attieksmi, uzvedību, paradumus, politiku un normas.
• Sadarboties ar darbiniekiem, kuri aktīvi strādā pret izstumšanu un diskrimināciju, ieskaitot cilvēku tiesību grupu, jauniešu organizācijas un kampaņu grupas pret speciāliem izstumšanas jautājumiem.
“Reģions piemērots bērniem” uzsver, ka “Pasaule piemērota bērniem” radīšana vienīgi būs iespējama caur stingru, neparastu sabiedrības līdzdalību.

…

Autora komentārsAtvērt

Pašpietiekamības skolas modelis un sociālā pedagoga lomas