| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Retorikas vēsture | 4 |
| 2. | Saziņa, tās teorētiskais pamatojums | 6 |
| 3. | Komunikatīvās kompetences idejas attīstība | 7 |
| 4. | Runas stili | 8 |
| 5. | Elpošana un skaņu veidošanās | 10 |
| 6. | Valodas fonētika un izrunas normas | 11 |
Ikvienam cilvēkam ir sava runas māka, kas tiek iegūta visvienkaršākajā veidā – uzaugot apkārējā sabiedrībā, kur valoda arī ir viens no personības vērtēšanas kritērijiem. Pēc cilvēka runas veida var arī spriest par viņa izglītības un audzinātības līmeni. Ar runas palīdzību cilveks savas domas, sajūtas, emocijas var „ietērpt” vārdos, lai veidotu saskarsmi ar apkārtējiem saskarsmes partneriem, nododot tiem informāciju un to saņemot. Sazināšanās veids ir ļoti nepieciešams, lai pašapliecinātos, paustu savu nostāju, risinātu domstarpības, kā arī pārliecinātu citus par savu viedokli.
Tomēr efektīvai runas prasmei, piemēram, oratoriem, ir nepieciešams savas esošās zināšanas pilnveidot vadoties pēc runas mākslas teorijas un vingrinājumiem, jo publiskā runa ir pavisam kas cits nekā sadzīves runa, kurā mēs jūtamies brīvi un ērti, jo nedomājam par runas tehniku. Taču, piemēram, esot uz skatuves, cilvēks vairs nespēj organiski un dabīgi sevi koordinēt, tāpēc ir nepieciešamas zināšanas par domāšanu, pareizu vārdu dikciju un izpausmes veidu esot publikas priekšā.…
