Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.05.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 1.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 2.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 3.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 4.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 5.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 6.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 7.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 8.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 9.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 10.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 11.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 12.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 13.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 14.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 15.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 16.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 17.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 18.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 19.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 20.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 21.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 22.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 23.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 24.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 25.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 26.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 27.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 28.
  • Konspekts 'Gastroenteroloģija', 29.
Darba fragmentsAizvērt

83. Klīniskās barošanas iespējas un ievades veidi.
Normālā diēta – pilnvērtīgs uzturs, ko pacients sāniem stacionārā;
Pārtikas piedevas – tos ordinē pacientiem, kas ar parasto diētu nespēj uzņemt pietiekami daudz uzturvielas; pārtikas piedevas parasti gatavo slimnīcās no piena vai olām;
Enterālā barošana – barošanas veids, ko realizē ar nazogastrālo, nazoenteralo (duodenālo) vai gastrostomu ievadās speciālo barošanas šķidrumu nepārtrauktas infūzijas vai bolu veida. Indicēta slimniekiem, kas nevar norīt ēdienu (pēc mutes, rīkles operācijām, motoriskām patoloģijām), pacientiem ar malabsorbciju, īsas zarnas sindromu, hronisko pankreatītu, iekaisīgām zarnu slimībām.
Parenterālā barošana – ja nevar nodrošināt enterālo barošanu, šī metode relatīvi ir dārga un saistīta ar daudzām komplikācijām. Realizē ar parenterālo maisījumu i/v ievadi. Maisījumi ir sterili un parasti satur glikozi, aminoskābes, lipīdus, elektrolītus, mikroelementus un vitamīnus; to ievada nepārtrauktas infūzijas veidā. Barošanas korekciju veic pēc asinsanalīzēm.

84. Uztura rekomendāciju piemērs GERS pacientam ar A pakāpes ezofagītu.
Pārtraukt pārmērīgu alkohola lietošanu, samazināt tauku saturu uzturā, samazināt porcijas apjomu, att;2urēties no ēšanas pirms gulētiešanas, neēst pirms fiziskas slodzes, atturēties no šādiem pārtikas produktiem: šokolādes, piparmētras, kafijas (ar un bez kofeīna), tējas, kolas dzērieniem, tomātu produktiem, citrusaugļiem un sulām. GEAS mazina piena produkti, olbaltumvielas, minerālūdens.

85. Uztura rekomendācijas pacientam ar divertikulāro slimību (resnās zarnas kreisās puses divertikulozi).
Nepieciešams uzņemt vairāk šķiedrvielas, jo tās novērš aizcietējumus, samazina spiedienu resnajā zarnā un mazina risku divertikuļu iekaisumam. Ēdienreizēm jābūt regulārām. Daudz šķiedrvielas satur: pupas un pākšaugi, klijas, pilngraudu produkti, melnie rīsi, augļi (āboli, banāni, bumbieri), dārzeņi (brokoļi, burkāni). Ja pacients nelieto uztura daudz šķiedrvielu, tad diēta jāuzsāk pakāpeniski, lai novērstu diskomforta sajūtu vēdera un vēdera pūšanos. Mērķis ir 25-30g šķiedrvielu dienā. Nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma, un nodrošināt adekvātu fizisko slodzi (vairāk staigāt).

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants