A.Špona sava darba "Audzināšanas teorija un prakse" piedāvā šādu skaidrojumu. Ja par audzināšanas būtiskāko līdzekli šodien uzskatām sadarbību, tad audzināšanas metodes varam definēt kā audzinātāja un audzēkņu sadarbības veidus, pilnveidojot audzēkņu pašregulācijas attieksmes. No šādas pieejas tās analizējamas un izmantojamas atbilstoši audzināšanas procesa gaitai: mērķi – līdzekļi – rezultāts. Atbilstoši četriem sadarbības pamat posmiem ir izmantojamas specifiskas audzināšanas darbības metodes.…
