| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | NAFTA būtība | 3 |
| 1.1. | Definējums un vēsture | 3 |
| 1.2. | NAFTA nosacījumi | 5 |
| 1.3. | NAFTA: savstarpēji izdevīgas biznesa iespējas | 7 |
| 2. | NAFTA darbība | 9 |
| 2.2. | NAFTA un investīcijas | 10 |
| 2.3. | NAFTA, fermeri un lauksaimniecība | 10 |
| 2.4. | NAFTA rezultāti | 11 |
| 2.4.1. | Ieguvumi visiem NAFTA partneriem | 12 |
| 3. | Kanāda | 14 |
| 4. | ASV | 15 |
| 5. | Meksika | 16 |
| 5.1. | Makuiladoras programma | 17 |
| 6. | Prognozes uz 2006.gadu | 20 |
| 6.1. | ASV | 20 |
| 6.2 . | Kanāda | 20 |
| 6.3. | Meksika | 21 |
| Secinājumi | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 23 | |
| Pielikums | 24 |
Secinājumi
• Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (North American Free Trade Agreement – NAFTA) ir Brīvās tirdzniecības zona starp ASV, Kanādu un Meksiku.
• 1991. gada februārī ASV, Kanāda un Meksika piekrita sākt pārrunas par Brīvās tirdzniecības līgumu. 1992. gada augustā tās paziņoja, ka vienprātība ir sasniegta, lai formētu Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu, kurš parakstīts 1992. gadā Vašingtonā starp Ziemeļamerikas valstīm (NAFTA). Tas prasīja vēl dažus gadus, lai šis līgums būtu ratificēts visās trijās valdībās. Visi formālie šķēršļi līgumam tika novērsti kā plānots līdz 1. janvārim 1994. gadā.
• Muitas tarifi starp trim dalībvalstīm tika harmonizēti un pakāpeniski samazināti.
• Līguma galvenā jēga un vajadzības būtība ir palielināt tirdzniecību un labklājību šajās valstīs.
• NAFTA pamatjomas: 1)muitas politika; 2)finanšu pakalpojumi; 3)apdrošināšana; 4)telekomunikācijas;5)automobiļu ražošanas sektors; 6)tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana; 7)lauksaimniecība; 8)enerģētika; 9)intelektuālā īpašuma tiesības; 10)investīcijas.
• NAFTA aptver lielāko pasaules tirgu ar 370 miljoniem patērētajiem un 6,5 triljoniem ASV dolāru vērtu produkcija.
• NAFTA ir paplašinājusi ASV lauksaimniecisko tirdzniecību starp Kanādu un Meksiku.
• NAFTA pirmajā desmitgadē, Amerikas ražotā produkcija palielinājās, nodarbinātība auga, un Amerikas algas ražošanas sektorā dramatiski palielinājās. Peļņas labumi un nodokļu pazeminājums no NAFTA puses bija vērtībā līdz pat $930 katru gadu vienā no 4 vidējām amerikāņu ģimenēm.
• Divvirzienu lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecība starp Savienotajām Valstīm un Meksiku palielinājās vairāk kā 125% kopš NAFTA stājās spēkā, sasniedzot $14.2 miljardus 2003.gadā salīdzinājumā ar $6.2 miljardiem 1993.gadā
• Kanadas preču eksports uz Savienotajām Valstīm paplašinājās par 250% sākot ar 1989.gadu un veidoja 87.2% no Kanādas pilnā preču eksporta.
• Prognozes uz 2006.gadu: ASV IKP pieaugums : 2.9%; Kanāda IKP pieaugums : 2.7%; Meksika IKP pieaugums : 3.1 %.
…
Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (North American Free Trade Agreement – NAFTA) - Brīvās tirdzniecības zona starp ASV, Kanādu un Meksiku, dibināta 1992. gadā. Muitas tarifi starp trim dalībvalstīm tika harmonizēti un pakāpeniski samazināti. NAFTA ir vispusīgs (visaptverošs) tirdzniecības- liberalizācijas līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku. NAFTA progresīvi likvidē vairākumu tirdzniecības tarifus un tarifu barjeru starp šīm valstīm. Līguma galvenā jēga un vajadzības būtība ir palielināt tirdzniecību un labklājību šajās valstīs. Šis līgums ir neparasts un ir grūti atrast jēgu, kas apliecinātu, ka tas ietver brīvu tirdzniecību starp divām augsti attīstītām partnervalstīm un vienu, kura ir mazāk attīstīta, ar burtisku atšķirību ienākumu līmenī. Valstis nosaka atšķirības starp algu līmeni noteiktajās dalībvalstīs, par piemēru Īrijā, Grieķijā un Portugālē, saistībā ar citām, šī atšķirība nekad nav bijusi tik liela kā varētu kļūt Meksikas ekonomikā. Šeit ir arī politiskas šaubas un interese no ASV par tiešām zemajiem sociālajiem un apkārtējās vides standartiem Meksikā, kas padara reālas šaubas par nākotnes darbību līgumā.
Atsauces nekvalitatīvas.
