Vai zināt – es laikam vairs nevēlos būt bite un dzīvot starp puķēm. Bites ir tik bezpalīdzīgi radījumi. Esmu laimīga tomēr, ka krūtīs man pukst cilvēka sirds. Es varu just. Un ne tikai. Es varu arī darīt. Es varu rūpēties, uzņemties atbildību, kaut ko mainīt, tā vēršot šo pasauli labāku. Un ziniet – mēs visi to spējam! Atliek vien apjaust, kas katram no mums rūp vairāk.…
