„Juristi daudzkārt lieto izteicienu: „Vārdi ir mūsu pamatinstrumenti, patīk mums tas vai nē. Tie priekš mums ir tas pats, kas ārstam skalpelis un instruments””. Likums ir viena no pamata literārajām profesijām. Viens no juristiem spēj uzdrošināties apgalvot, ka jurists savas dzīves laikā uzraksts vairāk kā dažs labs novelists..., ja jurists tos neprot izmantot profesionāli, viņš visai rūgti cieš savā profesionālajā darbībā, kas bieži vien tādā gadījumā sanāk ne visai veiksmīga.
Katrā bibliotēkā stāv tūkstošiem vārdu, kas sarakstīti tieši no jurista rokas.”1
Nereti tiek atzīts, ka juristam ir jāprot runāt, taču, jāpiebilst, ka tikpat labi jāprot arī klausīties. Jāsaka, ka referātā tiek stāstīts, ka abas šīs prasmes tiek uzskatītas tikpat kā vienas no pamatzināšanām, kas juristam ir obligāti jāapgūst.
Daudzviet ārzemēs sarunu, pārrunu izvešanas procesu sauc par ‘’interviju”, tāpēc ceru, ka lasītājam neizsauks izbrīnu daudzviet referātā sarunu, pārrunu izvešanas procesa aizstāšana ar vārdu „intervija”.…
