Konstitūcija (lat. constitutio uzbūve, iekārtojums, iedibināšana; constituere nodibināt, iekārtot, nostiprināt) – tāda tautas vai valsts tiesību normu un principu sistēma, kurai piešķirts augstākais juridiskais spēks. Konstitūcija tiek izstrādāta un pieņemta, lai regulētu tiesisko attiecību pamatus starp cilvēku un sabiedrību, no vienas puses, un valsti - no otras puses, un šī normu sistēma ir ietverta vienā vai vairākos normatīvos dokumentos – pamatlikumos vai arī neierobežota daudzuma un veida aktos, tiesu precedentos utt. Konstitūcija pastāv visās valstīs kā noteiktas kārtības organizētības izpausme, normatīvus pamatus liekoša, kārtība.1
Konstitūcija (lat.constitutio noteikšana) – valsts pamatlikums, kas noteic tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu funkcijas un darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.…
