Romāna "Mērnieku laiki" analīze

Šis romāns, manuprāt, ļoti tieši un konkrēti atspoguļo tā laika valdošo formu maiņu, proti, klaušu izbeigšanos un kapitālisma nostiprināšanos.
Lasot šo romānu, es saskāros ar daudzām manuprāt, interesantām tēmām, piemēram, mērnieku attiecības, attieksme. Savā starpā valdīja liela konkurence, jo lielāks ieguvējs būs tas, kuram zemes īpašnieks maksās vairāk. Manuprāt, viņi bija ļoti vieglprātīgi, ja reiz savu darbu varēja veikt tik pavirši, kā arī lietot alkaholu darba laikā. Turklāt par nepareizu zemes izmērīšanu nedraudēja nekāds sods. Man tas likās ļoti dīvaini, ka visi zemnieki pret to nesacēlās. Sabiedrības attieksme nebija mazsvarīga, jo dažbrīd pat likās, ka daudzi ir apmierināti ar valdošo korupciju un iespēju palielināt savu zemes gabalu vienkārši piemaksājot mērniekam, piemēram, Oļiņiete. Plaisa starp turīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem bija salīdzinoši liela. Tam, kuram bija vairāk naudas, tas arī spēja visu pagriezt sev par labu, piemēram, zemes mērīšanu. Turīgajiem, protams, bija arī labāki dzīves apstākļi, ēdiens, apģērbs. Reliģija bija kā iegansts, savas vainas attaisnošanai. Kā arī Dievu „izmantoja”, lai palūgtu ko labu, piemēram, Švauksts lūdz Dievu, lai tas palīdz izkārtot viņam pozitīvu zemes izmērīšanu. Jauniešu savstarpējās attiecības bija gana apgrūtinošas, piemēram Lienas un Kaspara attiecībām un mīlestībai bija daudz šķēršļu. Pat Oļiņiete stājās ceļā Lienas attiecībām. Manuprāt, viņa to darīja tādēļ, ka pašai nācās precēt cilvēku, kuru izvēlējušies vecāki. Varbūt viņa vienkārši vēlējās panākt to, ka Lienai būs bagāts līgavainis. Savā ziņā, viņa bija savtīga, alkatīga egoiste.
Cilvēki par zemi ne tikai cīnījās savā starpā, bet vēl pat paspēja ar blakus pagastiem. Tas man likās ļoti interesanti, ja es šobrīt iedomātos to, ka Ķegums iesaistītos cīņā par zemi, piemēram, ar Lielvārdi. Cilvēki bieži teica to, kā patiesībā nav, bieži vien tajā viša iepinot reliģiju, piemēram, esot ticīgam cilvēkam, darīja netiklas lietas- dzēra, uzdzīvoja, zaimoja utt.…