Andrs pļavā priecājās, lēkāja un dziedāja. Ārā bija ļoti labs laiks, saulīte smīnēja pretim un visur smaržoja pēc ziediem. Bija pienācis brokastu laiks. Andrs lūdzas, lai brokastis nenes Annule vai vecā Līze, viņš gaidīja Lieni. Liene atnesa Andram brokastis un baidīdamās, ka Andrs atkal viņu saķers aiz rokas lēnām iedeva brokastis. Andrs atzīstas, ka viņam patīk Liene, bet šī tik koķetīgi nosmīn. Andrs lūdzas precēt Lieni, bet viņa izvairās no atbildes līdz Andrs sagrābj viņu, līdz viņai nākas atzīties, ka kuru gan citu viņa precēs. Liene aiziet, bet Andrs turpina art.
Salna
Liene saskrējās, Vanagu pagalmā, ar Mālnieku tēvu, kurš bija inteliģenti ģērbies un uzsmaidīja Lienei. Liene ieskrēja, mājā, līdz saimnieks viņu iztraucēja un lika iet runāties ar Mālnieku, viņš viņai roku nācis lūgt. Liene nezinot, ne ko teikt, ne ko darīt, ko gan viņa ar tādu vecu veci „Septiņdesmit divi gadi... Atraitnis... Iepirkta māja... izmaksāta... neviena bērna...” Sāka domāt, kad, cik gan ilgi viņš dzīvos, līdz attapās, cik briesmīgas domas viņa domā, viņa tak apsolījās Andram, un viņš tak viņu negaidīs, līdz vecais Mālnieks nomirs.…
