Vērtējums:
Publicēts: 25.10.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Spektroskopija', 1.
  • Referāts 'Spektroskopija', 2.
  • Referāts 'Spektroskopija', 3.
  • Referāts 'Spektroskopija', 4.
  • Referāts 'Spektroskopija', 5.
  • Referāts 'Spektroskopija', 6.
  • Referāts 'Spektroskopija', 7.
  • Referāts 'Spektroskopija', 8.
  • Referāts 'Spektroskopija', 9.
  • Referāts 'Spektroskopija', 10.
  • Referāts 'Spektroskopija', 11.
  • Referāts 'Spektroskopija', 12.
  • Referāts 'Spektroskopija', 13.
  • Referāts 'Spektroskopija', 14.
  • Referāts 'Spektroskopija', 15.
  • Referāts 'Spektroskopija', 16.
  • Referāts 'Spektroskopija', 17.
  • Referāts 'Spektroskopija', 18.
  • Referāts 'Spektroskopija', 19.
  • Referāts 'Spektroskopija', 20.
  • Referāts 'Spektroskopija', 21.
  • Referāts 'Spektroskopija', 22.
  • Referāts 'Spektroskopija', 23.
  • Referāts 'Spektroskopija', 24.
  • Referāts 'Spektroskopija', 25.
  • Referāts 'Spektroskopija', 26.
  • Referāts 'Spektroskopija', 27.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    1
I.  ANALIZĒJAMO VIELU SINTĒZE UN FTIR SPEKTRU REĢISTRĒŠANA    1
A.  BROMŪDEŅRADIS    2
B.  JODŪDEŅRADIS    2
C.  HLORS    3
D.  JODA MONOHLORĪDS    3
E.  BROMA MONOHLORĪDS    3
F.  HLORŪDEŅRADIS    3
G.  FLUORŪDEŅRADIS    4
H.  SLĀPEKĻA MONOKSĪDS    4
I.  OGLEKĻA MONOKSĪDS    5
II.  SVĀRSTĪBU MODEĻA IZSTRĀDE    5
A.  MODEĻA APRAKSTS    5
B.  IZMANTOTAIS ELEKTRONU IZKĀRTOJUMS AP ATOMIEM    5
C.  SPĒKA FUNKCIJAS MATEMĀTISKAIS FORMULĒJUMS    6
III.  MODEĻA ANALĪZE    7
A.  SKAITLISKO VĒRTĪBU IEGŪŠANA    7
B.  ANALĪZE    8
C.  PRAKTISKAIS PIELIETOJUMS    8
  PIELIKUMS    10
Darba fragmentsAizvērt

ANALĪZE
No tabulām 1-3, redzams, ka sešām (ieskaitot ūdeņradi) no deviņām gāzēm ir salīdzinoši laba atbilstība ar ekspermentāli novērotajiem datiem. HF, BrCl un ICl ir kļūdas 20% līdz 30% robežās. Pirmkārt, ir iespējams, ka dažas no orbitālēm nav iespējams pielīdzināt Sleitera formā (2), saglabājot precizitāti, jo radiāli simetriskas ir tikai pilnas orbitāļu čaulas, bet Sleiters tuvināja, ka jebkura orbitāle ir radiāli simetriska. Sleiters arī savā darbā raksta, ka precizitāte viļņa funkcijai samazinās palielinoties elektronu skaitam atomā. Otrkārt, neprecizitātes rodas no tā, ka tiek ņemta vērā tikai ārējā orbitāle. Iespējams, ka ņemot vērā visas orbitāles, rezultāti būtu ievērojami precīzāki. Piemēram, apskatoties uz fluora atoma orbitāļu rādiusiem[16], var novērot, ka ārējās 2p orbitāles maksimuma rādiuss ir 0,36Å attālumā no kodola, bet 2s orbitāles ir 0,396Å attālumā, tādējādi norādot, ka 2s orbitālei būs liela ietekme uz saišu veidošanos. HF tieši ir arī novērojama paaugstināta neprecizitāte. Modeļa precizitāti ir iespējams uzlabot lietojot datorprogrammu, kas ir vairāk piemērota skaitliskiem aprēķiniem, ko var secināt pēc H2 vērtībām tabulā 3 – Sleitera viļņa funkcija apraksta ūdeņraža atomu ideāli, un sekojoši vienīgais kļūdas cēlonis var būt skaitlisko aprēķinu neprecizitātes.

Autora komentārsAtvērt
Atlants