Kaligrāfija no grieķu valodas kallos (skaistums) un graphos (rakstīšana), nozīmē harmoniju starp burtiem vārdos un vārdos, kas ir uz papīra lapas. Saskaņā ar ceturto halīfu, Imāmu Alī, kaligrāfija ir galvenā Islāma māksla, kas tika uzskatīta par to, kas dod prieku acīm un līksmi dvēselei.
Arābu kaligrāfija tiek uzskatīta kā būtiska mākslas daļa Islāmā. Ar arābu burtiem dekorē dažādus objektus, kā piemēram, papīru, keramiku, paklājus, stiklu, traukus, rotaslietas, kokmateriālus, metālu un pat arhitektūras objektus. Dažādi kaligrāfijas skripta veidi gadsimtu gaitā ir snieguši reliģiskās, politiskās, sociālās un kultūras funkcijas.
Arābu kaligrāfijas gada iniciatīvu 2020.gadā uzsāka Kultūras ministrija un to atbalstīja programma “Dzīves kvalitāte”, kas ir viena no “Saudi Vision 2030” īstenošanas programmām un 2021.gadā tas tika pagarināts. Arābu kaligrāfiju pašlaik reģistrē kā mākslas formu UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Arābu kaligrāfijas veidi:
• Kufi/Kufic (3./4/.gds.)
• Naskh (10.gds.)
• Thuluth ( 10.gds.)
• Maghribi ( 10.gds.)
• Muhaqqaq ( 10.gds.)
• Rayhani (10.gds.)
• Riqa (10.gds.)
• Tawqi (10.gds.)
• Ta’liq (11.gds.)
• Shikaste (14.gds.)
• Nasta’liq (15./16. gdss.)
…
