Tiesības brīvi izplatīt informāciju - jautājuma juridiskās regulēšanas analīze

1.Vispārējs ieskats likuma par tiesībām brīvi paust savu viedokli būtībā un problēmsituāciju statistisks attēlojums.
Kā liecina Baltijas Datu Nama 1998. gadā veikta Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati: 10,1% no visiem respondentiem uzskata, ka Latvijā tiek ierobežotas cilvēka tiesības brīvi paust savus uzskatus, viedokli un pārliecību. Tāpat 2002. gadā Valsts Cilvēktiesību Birojs saņēma 17 rakstveida sūdzības par personas vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, kā arī tika sniegtas 52 mutvārdu konsultācijas šajā jautājumā. Lielākā daļā no sūdzībām un mutvārdu konsultācijām bija par tiesību brīvi saņemt un izplatīt informāciju pārkāpumiem- saņemtas 15 rakstveida sūdzības un sniegtas 30 mutvārdu konsultācijas. Par tiesībām brīvi paust uzskatus pārkāpumiem saņemtas 2 rakstveida sūdzības un sniegtas 22 mutvārdu konsultācijas.
2002. gadā VCB vairākkārt nācās izvērtēt gadījumus, kad drošības iestādes vēlējās ierobežot vārda un izteiksmes brīvības radikālas izpausmes. Šiem gadījumiem bija arī plaša rezonanse sabiedrībā. Tiesības brīvi paust savus uzskatus ir ne vien galvenais demokrātijas stūrakmens, bet arī priekšnoteikums daudzu citu tiesību un brīvību īstenošanai.
2.Galvenie vārda brīvību reglamentējošie likuma panti:
1.1995. gada 24.augustā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Radio un televīzijas likumu. Likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.
2. Tāpat Latvijas Republika ar Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos” pievienojās ANO 1966.gada 16.decembra Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām (turpmāk — Pakts). Latvijas Republikā tas ir spēkā kopš 1992.gada 14.jūlija.Šī pakta 19.pantā noteiktas ikviena cilvēka tiesības brīvi paust savus uzskatus un tiek paskaidrots, ka šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles. Šo tiesību izmantošana var būt saistīta ar zināmiem ierobežojumiem, taču “tie jānoteic likumā un tiem jābūt nepieciešamiem: a) citu personu tiesību un reputācijas respektēšanai; b) valsts drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju veselības vai tikumības aizsardzībai
3.Savukārt Pakta 27.pantā citastarp noteikts, ka personām, kas pieder pie etniskām un valodas minoritātēm, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās pašas grupas locekļiem izmantot savu kultūru un lietot dzimto valodu.…