Esmu atcerējusies spilgtu notikumu no nesen piedzīvotā Rīgas Stradiņa universitātes autostāvvietā Dzirciema ielā 16. Tajā brīdī sēdēju lekcijā un man piezvanīja kāda sieviete. Viņa vēlējās lai es atnāku izlaist ārā viņas auto no vietas, kurai mana mašīna bija nedaudz nolikta priekšā. Protams, ka es ātri izskrēju no lekcijas, lai dotos izlaist šo dāmu. Kad atnācu uz autostāvvietu, uz mani tika raidīti ļoti nicinoši acu skatieni, lai gan izrādījās, ka ne mana mašīna stāvēja priekšā viņas mašīnai. Nu ko, sēdos autiņā un centos izgriezt, bet šī sieviete man to liedza darīt, piebraucot no vienas puses tik tuvu, ka es fiziski nevarēju izbraukt… Kad izkāpu ārā, lai pateiktu viņai, ka nevaru izgriezt, viņa man pateica: “Tu vari.” Un izvērtās diskusija, kas noveda pie frāzes no šīs dāmas puses: “Ej taču tu dirst!” (Es ļoti atvainojos par pieminēto lamuvārdu). Bet, kas man likās interesanti! Apmeklējot Zinātnisko konferenci 6.aprīlī, šī dāma aizstāvēja darbu, kas saistīts ar imunoloģiju. Ja reiz, cilvēks, kurš ir augstā amatā, un ,iespējams, vada lekcijas studentiem, drīkst ar tādu emocionāli neadekvātu rīcību attiekties pret cilvēkiem?…
