Pretējas sajūtas Spodra tuvumam Rasmā izraisīja Jānis. Šī jaunekļa jūtas tā arī palika vienpusējas un neatbildētas. Tā bija mīlestība no attāluma, kurai tā arī nebija lemts piepildīties. Jāņa sirdī parādījās tās emocijas, kas neizpaudās Rasmas un Spodra attiecībās. Viņš juta greizsirdību, aizvainojumu par atraidījumu, un tukšumu, ko viņā radīja pret mīlas neesamība, kā arī kaunu par savu rīcību. Visās tikšanās reizēs Rasma uz viņu skatījās no augšas. Viņa Jāni brīžiem pat nicināja un izsmēja. Šis puisis jaunajai meitenei nebija paticis jau no paša sākuma. Un kaut arī Jānis dažādi mēģināja piekļūt Rasmai un iepriecināt viņu gan izpildot viņas vēlēšanās, gan rakstot dzeju, viņa to tā arī nenovērtēja. Rasmai cieņa pret šo jauno kalpu parādījās tikai tad, kad viņš jau sen bija prom „Jānis atradis pats sevi, es saku. Mīlestība viņu pārvērtusi no miesas garā.” , šajos vārdos jūtams sava veida miera izlīgums no Rasmas puses.
Mūsdienu skatījumā Rasmas emocijas varētu raksturot kā ļoti gaisīgas, tomēr jāpiebilst, ka arī šī brīža pasaulē atrodas pa kādam sapņotājam, kas realitāti redz savādāk nekā citi. Šī meitene spilgti parāda to, kas notiek, ja cilvēks savos sapņos iegrimst pārāk dziļi. Lai gan uzskatu, ka ikkatrā no mums reizi pa reizei uzliesmo tādas pašas sajūtas, nemiers, sapņi un ilūzijās kā Rasmā, jo tā ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, ko īpaši spilgti izceļ šī romantisma darba varoņi.
…
