Kurbads pasakā uztver realitāti bez analīzes. Viņš pieņem apkārtējo pasauli tādu, kāda tā ir, un visu, ko redz, uztver kā patiesību. Zāļu trauciņš ar stipruma un vārguma zālēm, pilis, kas pārvēršas olās, un citi fantastiski elementi Kurbadam šķiet pilnīgi reāli un pašsaprotami. Viņam nav šaubu par to eksistenci, un viņa uztverē tajās nav nekā neparasta. Tādējādi Kurbada pasaule ir vienlīdz reāla gan ārējā realitātē, gan iztēlē.…
