Sestajā nodaļā "Balādes un skumjas dziesmas" savu dzejisko izteiksmi atkal guvuši šīsdienas dzīves vērojumi tās negatīvajos aspektos. Šeit ir ironija un skumjas par garīgo tukšumu mūsu saviesīgajā dzīvē, šeit ir arī dzejnieka pašanalīze un bažas par sava paša cilvēciskās sejas saglabāšanu šajā liekulības pilnajā pasaulē. Cilvēka vientulības posts biedē - nespēja patiesi komunicēt ne ar vienu.
Pēdējā nodaļa saucas „Mēs turpināsim šo ceļu” . Atzīmējams pēdējā nodaļā ir izcilais dzejojums prozas paragrāfos "Universālveikals" , kur atspoguļojas visa mūsdienu mehanizētā, automatizētā un reklāmu piesātinātā dzīve, kas ļoti ietekmē pašu cilvēku. Tāpat ir dzejoļi, kuros arī minēta dabas ienākšana pilsētā, piemēram – pilsētas vidū aug koki, zem kuriem ir tējnīca un vasaras vidū tur pulcējas cilvēki. Autors aicina kokus augt pilsētas vidū, būt lieciniekiem mūsdienu pārbetonizēšanas procesiem pilsētās.
Ar savu dzejoļu krājumu Juris Kronbergs ir ienesis jaunas vēsmas latviešu dzejā. Viņam ir bagātīga valoda, ļoti personiska dzeja, kas aizkustina, liek smieties un dažbrīd arī raudāt. Tā ir piedzīvojumu un pārdzīvojumu pilna, liekot cilvēkam arī pārdomāt daudzas savas dzīves nianses pēc līdzības pamata dažos dzejoļos. Noteikti iesaku šo dzeju palasīt, jo katra nodaļa savā ziņā ir adresēta kādam konkrētam cilvēka dzīves posmam, gan mīlestības laikam, gan vientulības periodiem, izmisuma brīžiem vai arī brīžiem, kad gribas palasīt kādu atziņu pilnu darbu.
…
