3. Kādi temati ienāk mākslinieku redzeslokā?
Kā jau iepriekš minēju, 20. gadsimta mākslinieki savos mākslas darbos centās attēlot ne tikai reālo īstenību, bet arī savas jūtas un domas, kas bija pretēji pieņemtajiem uzskatiem no renesanses laikiem. Autorus, varētu pat teikt, ka „vadīja instinkts”, proti, viņi gleznoja to, ko redzēja un kas pašiem šķita tuvs, nevis veidoja darbus balstoties uz pasūtījumu, ko, kā tas agrāk bija ierasts, noteica pasūtītājs. Līdz ar to, šādā veidā mākslā ienāca pavisam jaunas vēsmas. Tas veicināja arī reālisma atdzimšanu un māksla ļaudīm bija saprotamāka.
Mākslā atgriezās reāli tēli un sižets, tomēr eksperimentu klātbūtne nezaudēja savu klātbūtnes jūtamību. Tas, ka reālā māksla kļuva modernāka, kļuva īpaši redzams slavenā autora Pablo Pikaso darbos. Kubismā aizsākās jauns periods: „Kubisms sākās tur, kur savu pamatu bija atstājis Sezāns.” Kubisma daiļrades autoriem visizplatītākais bija uzskats, ka vispirms seko forma, bet tikai pēc tam gleznotā darba temats. …
