Ja mēs gribam konkrēti definēt, ko nozīmē feminisma politikas ideoloģija, kā arī definēt kādas ir šīs ideoloģijas aizstāvju galvenās idejas un nostādnes, tad to izdarīt nav tik vienkārši, jo pastāv dažādi feminisma politikas virzieni, kuru pārstāvju idejas atšķiras viena no otras. Tamdēļ arī šajā esejā centīšos apskatīt galvenos feminisma virzienus, kā arī galvenās idejas, kuras pārstāv šo virzienu aktīvisti.
Par feminisma aktivizēšanos laika posmu var minēt 1960tos gadus. 70to gadu sākumā notika konference Oksfordā, kur sanākušie aktīvisti definēja sava veida četru punktu programmu, par kuru tie iestājās. Un tajā bija prasīts: vienāda samaksa par paveikto darbu, vienādas izglītības un iespējas, kā arī vienādas tiesības uz pretapaugļošanās līdzekļiem, kā arī aborta iespējas pēc pieprasījuma. Tomēr vēlākajā laikā tika pievienoti vēl trīs punkti, kuri uzstāja par: sieviešu finansiālo neatkarību, vienādas darba iegūšanas iespējas, kā arī brīvība no vardarbības. Tādā veidā secinot šo punktus var teikt, ka sievietes iestājās ne tikai par vienlīdzību ar vīriešiem, bet gan par vīriešu dominētās sabiedrības izbeigšanu. S.Beavora (Simone de Beavoir) savā darbā uzstāja, kā jābeidz šis uzskats par to, ka vīrietis sabiedrībā tiek uztverts par aktīvo, bet sieviete par pasīvo – par objektu.…
