1920. gada aprīlī Latvijā notiek pirmās, brīvās, vispārējās vēlēšanas. Tautai jāizvēl 152 pārstāvji, kuri izstrādās jaunās valsts pamatlikumu – satversmi. Tādēļ arī vēlēto tautas pārstāvju sanāksmi nosauc par Satversme sapulci. Tai jāizšķir arī svarīgais jautājums par zemes īpašuma tiesībām. Tauta sagaida, ka tiks izlabota senā netaisnība un tā atgūs ar varu un viltu atņemto zemi.
Vēl joprojām puse no visas lauksaimniecībai derīgās zemes atradās nedaudzu muižnieku īpašumā. 1919. gadā pagaidu valdība sāka reģistrēt bezzemniekus, kuri vēlējās iegūt paši savas saimniecības.
Vislielākos panākumus Satversmes sapulces vēlēšanās ieguva Sociāldemokrātu partija – 38,7 % no visām balsīm. Tad sekoja Zemnieku savienība (17,8 %) un Latgales katoļticīgo zemnieku partija (15,4%).
Satversmes sapulce sāka darbu 1920. gada 1. maijā un par priekšsēdi ievēlēja Jāni Čaksti. Visas latviešu partijas bija vienprātīgas, ka steidzami jānokārto jautājums par zemes iekārtu. Domas dalījās tikai par veidu, kā agrārā(zemes) reforma izdarāma.
Šī jautājuma apspriešanai ievēlēja 40 vīru komisiju. Kad tās izstrādāto likumu lika priekšā Satversmes sapulcei, komisijas ziņotājs sacīja zīmīgus vārdus: “Šodien Augstais nams stājas pie tā likuma apspriešanas, kas izšķirs jautājumu, būt vai nebūt Latvijas valstij.”…
