Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 1.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 2.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 3.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 4.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 5.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 6.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 7.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 8.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 9.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 10.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 11.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 12.
  • Referāts 'Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Likumdošanas vara varas dalīšanas mehānismā    3
  Likumdošanas varas institūcijas Latvijā    4
  Likumdošanas process Latvijā    7
  Likumdošanas varas institūcijas Amerikas Savienotajās Valstīs    10
  Likumdošanas process Amerikas Savienotajās Valstīs    12
Darba fragmentsAizvērt

Likumdošanas vara:
vien no trijām savstarpēji saistītām varas izpausmēm valstī.
valsts darbības augstāko mērķu īstenošanai izdod vispārēji saistošas tiesību norma, sagatavo politiskos un juridiskos līdzekļus, bet neveic tos konkretizējošo pielietošanu;
realizē sava veida izņēmuma tiesības pieņemt īpašus normatīvos aktus – likumus, kam piemīt augstākais juridiskais spēks.1
Likumdošana - augstāko valsts varas iestāžu darbība, izdodot likumus; viena no valsts funkciju īstenošanas darbībām. Likumdošanas tiesības Latvijā pieder Saeimai, kā arī tautai (referendumā) LR Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā (LR Satversmes 64.pants). 2
Saskaņā ar varas dalīšanas teoriju likumdošanas varai tradicionāli tiek ierādīta pirmā vieta starp citiem valsts atzariem. Jāsaprot tas tādā nozīmē, ka pārējās divas varas darbojas uz likuma pamata un likuma izpildes nodrošināšanai.3 Neviena tiesiska valsts nevar pastāvēt bez likuma virsvaldības. Tiesiskā valstī likumdošanas vara ir tiesiskas valsts eksistences pamats. Taču arī parlamentam (Saeimai) jāievēro konstitūcija un citi likumi, ko pats parlaments ir pieņēmis. Likumdevējam ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības noteikt vispārējus uzvedības noteikumus, izdot tiesību aktus, kam ir augstāks juridisks spēks. Likumdošanas vara nostiprina valsts iekārtu, taču arī tā tiek nodibināta atbilstoši valsts iekārtai. 4
Likumdošanas varas izteikta dominēšana par pārējām varām nedrīkst pastāvēt. Likumdošanas varas virsvaldība varas organizācijā nenozīmē tās absolūtu un neierobežotu varu. Likumdošanas varai ir vairāki juridiski un politiski ierobežojumi. Likumdošanas vara ir deleģēta koleģiāla vara, lai atšķirīgas personas, kas sanākušas kopā pienācīgā kārtā radītu likumus.
Likumdošanas varu īsteno demokrātiski vēlēts parlaments vai federatīvā valstī – vairāki savā kompetencē norobežoti parlamenti. Taču likumdošanas varu īsteno ne tikai parlaments, bet arī tauta tautas nobalsošanā vai arī ar Konstitūciju uz to pilnvarotā institūcija. Arī saskaņā ar LR Satversmes 64.p., likumdošanas vara pieder Saeimai un tautai noteiktā apmērā
Neatkarīgi no tā, kas īsteno likumdošanas varu – tauta, tās demokrātiski leģitimēts parlaments vai arī valdība, izdodot noteikumus ar likuma spēka, šī ir tā vara, kam ir tiesības norādīt, kādā veidā jātiek izmantotam valsts spēkam sabiedrības un tās locekļu saglabāšanai.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants