Tīts Līvijas (Titus Livius) piedzima 59. g. p. m. ē. Patāvijā (Padujā) turīgā pilsoņu ģimenē. Tieši šajā gadā par konsulu ievēlēja G. J. Cēzaru. Autors piedzīvoja republikas norietu un viņa brieduma gadi jau pagāja impērijas laikā. Apmēram 38. g. p. m. ē. (dažos avotos tiek minēts cits datums) pameta Patāviju un devās uz Romu, lai iegūtu labu izglītību. Pievērsās filosofijas, vēstures un retorikas izpētei. Rakstnieks jaunībā rakstīja filosofiskus dialogus un sacerējumus par retoriku (L. A. Seneka “Vēstules par morāli” [100, 9;]), kas nav saglabājušies līdz mūsu dienām. Aptuveni 27. g. p. m. ē. pievērsās savam fundamentālajam darbam par Romas vēsturi. Šķiet, ka ir būtiski izdalīt kādu faktu saistībā ar autora dzīvi un daiļradi. Tītu Līviju saistīja cieša sadarbība ar imperātoru Augustu. To pats autors piemin savā darbā (IV, 19), ka arī Augusts piedalījās darba tapšanas procesā. Vēl viens fakts, kas to varētu apliecināt, bija neparastā datumu sakritība: T. Līvijs aizsāk savu darbu 27. g. p. m. ē. kad Augustu pasludina oficiāli par valdnieku; rakstnieks pamet Romu 14. g. m. ē., kad nomira Augusts.…
