O.Vācieša dzeja – tā ir apliecinātāja nemitīgai vēlmei pēc dzīves skaidrības un patiesības. Ar neviltotu sirsnīgumu un vienkāršību dzejnieks aicina lasītāju uz brīdi attālināties no ikdienas un censties pārdomāt un saredzēt tās vērtības, kuras piemirstas un pazudušas milzīgajā steigā un aizņemtībā. O.Vācieša darbos savijies optimisms ar traģismu un skumjas par mūža īsumu, nepiepildāmajām laimes ilgām. Ar nožēlu tiek atklāta vienaldzība un nevēlēšanās iedziļināties tajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, bet nemaz nepazīstam. Tomēr dzejnieks nezaudē cerību, viņš tic, ka cilvēki reiz apjautīs tās vērtības un laimi, ko var sniegt dzīve. …
