Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 1.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 2.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 3.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 4.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 5.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 6.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 7.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 8.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 9.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 10.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 11.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 12.
  • Konspekts 'Liecinieka liecība kriminālprocesā', 13.
Darba fragmentsAizvērt

„…Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.1
Liecinieks ir viens no faktisko ziņu iegūšanas avotiem, bet viņa liecības – viens no likumā pieļautajiem pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā.2
Liecinieka nopratināšanas priekšmets ir visi lietā noskaidrojamie apstākļi, to skaitā informācija par apsūdzētā un cietušā personu, kā arī par paša liecinieka attiecībām ar apsūdzēto un cietušo…”3.
Var secināt, ka par liecinieku ir uzskatāma persona, kas kā kriminālprocesa dalībnieks liecina par attiecīgās krimināllietas pierādāmajiem apstākļiem un faktiem, kas ir ar to tieši saistīti. Liecinieka jēdziens tiek definēts arī kā avots, no kura tiek iegūtas konkrētai lietai saistītas faktiskās ziņas, proti, liecības. Tādējādi, liecinieka liecība ir uzskatāma par vienu no likuma robežās pieļauto pierādīšanas līdzekli kriminālprocesā.
Ir jāsecina arī tas, ka par liecinieka nopratināšanas priekšmetu ir uzskatāmi visi lietā noskaidrojamie apstākļi. Piemēram, tiesa lieciniekam parasti uzdod jautājumus par to, kādās attiecībās ir (bija) cietušais ar apsūdzēto, un kādās attiecībās ir pats liecinieks ar šiem procesa dalībniekiem.
„…Liecinieks ir kriminālprocesa dalībnieks, kas ir zināms visās zemēs un visu valstu kriminālprocesuālajā likumdošanā. Tiesa gan, teorijā ir dažādi uzskati par liecinieka procesuālo statusu un vietu procesuālajā darbībā. Ir procesuālisti, kas liecinieku uzskata par kriminālprocesuālās darbības dalībnieku, taču ir arī zinātnieki, kas, pamatojoties uz procesuālo funkciju teoriju, liecinieku uzskata nevis par procesa dalībnieku, bet gan par pierādīšanas līdzekli. Neatkarīgi no tā vai cita uzskata lieciniekam procesā nepārprotami piešķirtas noteiktas tiesības, pienākumi un atbildība…”4.
Ir jāsecina, ka teorijā nav vienota uzskata par liecinieka procesuālo statusu un vietu kriminālprocesā. Saskaņā ar vienu no vairākiem šādiem uzskatiem, liecinieks ir kriminālprocesuālās darbības dalībnieks. Savukārt, pēc citu zinātnieku viedokļa, liecinieks ir uzskatāms par pierādīšanas līdzekli kriminālprocesā. Tomēr ir jāatzīmē, ka neskatoties uz tiesībzinātnieku viedokļu daudzveidību, lieciniekam ir noteiktas gan tiesības, gan pienākumi, gan atbildība. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants