Mūsdienīgos ekonomikas attīstības apstākļos, kad daudzas firmas atrodas izdzīvošanas stadijā, ir nepieciešams racionālāk izmantot cilvēka faktora potenciālu un, pirmkārt, motivāciju, kas ir viena no vadīšanas pamatfunkcijām.
Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un organizācijas mērķu sasniegšanu. Lai sekmīgi vadītu kādu organizāciju, tās atsevišķu darbinieku darbību, vadītājam ir jāzina, kas nosaka padotā rīcību, vadoties no kā padotais rīkojas. Tā kā vadītāji strādā ar cilvēkiem, viņiem ir svarīgi saprast, kāpēc cilvēki uzvedas tā, kā viņi uzvedas, lai ar dažādām metodēm varētu virzīt viņu izturēšanos vēlamajā virzienā. Tas ir grūts uzdevums, jo nevar tieši novērot motivēšanu, to var tikai secināt no darbinieku uzvedības. Savukārt, motivējot darbiniekus, organizācija samazina izdevumus, jo tiek celts darba ražīgums un kvalitāte, ieinteresēti un saglabāti vajadzīgie darbinieki.
Tātad sistēmas vadīšanas aparāta darbinieku uzdevums, no vienas puses, ir uzzināt padoto rīcības motīvus, bet, no otrās puses, - mērķtiecīgi iedarboties padoto interešu veidošanā. Sevišķi svarīgi ir mērķtiecīgi veidot sabiedrībai un organizācijai vēlamās intereses un ierobežot nevēlamās.…
